Finansējuma trūkums ir visbiežāk piesauktā problēma jauno zinātnieku vidū, taču tai klāt nāk arī citas grūtības, kuras ar finansējuma palielinājumu vien nevar atrisināt. Jauno zinātnieku apvienības uzmanības lokā nonākuši jautājumi par jauno pētnieku emocionālo slodzi, darba apstākļiem un sarežģījumiem, ar kuriem ikdienām jātiek galā. Vai jaunais zinātnieks ir dzīvesveids un aicinājums, kura dēļ ir jāupurē emocionālā veselība, vai šos jautājumus var sakārtot, un ar kādiem izaicinājumiem jāsaskaras, veidojot karjeru zinātnē Latvijā, vērtē Latvijas Jauno zinātnieku apvienībā jaunais vadītājs - socioloģijas zinātņu doktors Miķelis Grīviņš.
Ārstu un pacientu savstarpējās attiecības Covid-19 pandēmijas iespaidā
Sākoties Covid-19 pandēmijai, izmaiņas notika teju visos līmeņos, tostarp arī ārstu un pacientu attiecībās. Hipokrāta zvērests saglabājās nemainīgs, taču ārsti ieguva jaunas lomas un pildīja jaunus uzdevumus. Kā pandēmijas laikā attālinātajās konsultācijās un stacionāros jutās paši mediķi, stāsta ārsts-internists Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas Nefroloģijas centrā un lektors Rīgas Stradiņa universitātes Bioloģijas un mikrobioloģijas katedrā Kārlis Rācenis.
Covid-19 pandēmija nenoliedzami ir tas laiks, kad mediķi nonākuši prožektoru gaismā. Ne tikai ar ierasto ikdienas darbu, bet arī uzņemoties citas, iespējams, līdz šim mazāk veiktas funkcijas. Liela nozīme bijusi sabiedrības informēšanai un izglītošanai, it īpaši, ja runājam par aicinājumiem ievērot drošības pasākumus - dezinficēt rokas un vilkt sejas maskas. Kārlis Rācenis attālinātā sarunā stāsta, kā aicinājumi ievērot drošību ietekmējuši mediķu un pacientu attiecības. Vai cilvēki tuvinājušies mediķiem un meklējuši informāciju, vai tieši otrādi - novērsušies, nevēloties neko dzirdēt?
view more