Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas

"Vispirms Mērija ar latviskiem ornamentiem izraksta cimdus un seģenes, līdz sāk pierakstīt laikmetu," tā saka filmas "Mērijas ceļojums" un romāna "Grosvaldi" autore Kristīne Želve. Mērijas Grīnbergas (vecākās) rakstītais vēsta par laiku no 19. gadsimta beigām līdz 1964. gada vidum. Atmiņās lasītājs ir aicināts iepazīt 19. gs. beigu un 20. gs. sākuma latviešu inteliģences vidi, kuras centrā ir Mērijas ģimene – Grosvaldu-Grīnbergu dzimta. Daļa no atmiņām atklāj arī dzīvi latviešu kolonijās Novgorodas guberņā pēc Pirmā pasaules kara no 1919. gada beigām līdz 1921. gada beigām. Parādās Grīnbergu ģimenes dzīve kolonijās un Petrogradā, kā arī Mērijas vīra mācītāja Jāņa Grīnberga darbība. Atmiņu pierakstos ir saglabāts autores izteiksmes veids, arī Mērijas Grīnbergas rakstīšanas maniere papildināt tekstu ar kādu vārdu vai teikumu krievu vai vācu valodā. Grāmatā ir vairāk nekā 50 unikālas fotogrāfijas no Rīgas vēstures un kuģniecības muzeja krājumiem. "Mērijas Grīnbergas atmiņas un dienasgrāmatas" izdevuši "Latvijas Mediji". Sastādītāja – Rīgas Vēstures un kuģniecības muzeja krājuma glabātāja Agita Ančupāne. Raidījumu atbalsta: