#96 Būtiskais par veselīgu pašapziņu, un kā to sevī veidot pēc bērnības grūtībām - KASPARS SIMANOVIČS
Saruna par cilvēkiem, kuri bērnībā atradās (vai joprojām atrodas) jebkāda veida disfunkcionālā vidē, lai vai cik ilgi vai pat ja tikai nedaudz. Saruna par to, kas par sevi jāsaprot, lai izdotos dzīvot pilnvērtīgi un pašiem savu dzīvi, kurā mūs nebremzē pagātnes pretīgās atraugas, kas ik pa laikam sapin kājas arī tagadnē. Svarīgi, lai saprotam, kā varam pasargāt un atbalstīt arī savus bērnus, ja gadījumā viņiem ir risks augt pat tikai daļēji disfunkcionālā vidē.
Sākotnēji šī saruna bija plānota par pieaugušiem alkoholiķu bērniem (PAB) vai citu atkarībnieku bērniem, tai skaitā - darbaholiķu bērniem, bet jau sarunas laikā, līdz ar Kaspara Simanoviča definīciju par cilvēkiem no disfunkcionālām ģimenēm vai vides, kļuva skaidrs, ka saruna attiecas uz lielāko vairumu no mums.
Manuprāt, Kaspara stāstītais iebliež pa galvu gan saudzīgi, gan vienlaicīgi tā, ka vairs nevar turēt acis aizžmiegtas un izlikties, ka "nemaz jau tik traki nebija" un "ar laiku jau viss pāries". Šī saruna ir būtiska daļa ceļam atpakaļ pie sevis, pie sava prieka, pie veselīgas pašapziņas pat tajos brīžos, kad iet pavisam draņķīgi. Tā ir saruna par iespēju un vajadzību atgūt brīvību.
Šī ir 3. saruna ar teologu Kasparu Simanoviču, kurš ir neoētiskās veselības kopienas "Elizeja" līdzdibinātājs. Mūsu pirmā saruna bija par cilvēkiem ar atkarībām, bet otrā - par cilvēkiem, kuriem ir apgrūtinošas attiecības ar atkarīgiem cilvēkiem jeb līdzatkarību.
Kaspars Simanovičs ir autors nesen izdotai grāmatai "Dienas līdzsvars. Mūžsena gudrība šodienas skatījumā".
Vairāk informācijas sarunas lapā šeit.
SARUNAS PIETURPUNKTI:
Create your
podcast in
minutes
It is Free