Ogleklis cilvēka kaulos vai koka gabalā ļauj noteikt tā vecumu, bet keramikas lauskas fragments ļauj iepazīt trauka ceļojumu pasaulē un pielietojumu senajā virtuvē. Kopš arheoloģijas pirmsākumiem cilvēki uzdevuši tik būtisko jautājumu, cik sens ir atrastais priekšmets. Ne reti tieši vecums un izcelsme ir tas, kas nosaka konkrētā artefakta nozīmi senatnē un arī mūsdienās. Tāpēc arheoloģijā arvient tik meklēti jauni veidi, kā precīzāk izlasīt senatnes atradumu stāstus. Par metodēm, kas palīdz datēt senus priekšmetus, un tehnoloģiju sniegtajām iespējām, atklājot atrastā priekšmeta seno stāstu, raidījumā Zināmais nezināmajā stāsta arheologi Eduards Plankājs, Alise Gunnarsone un Aija Ērkšķe.
Gada arheoloģiskais piemineklis - Cēsu senpilsēta
Latvijas arheologu biedŗiba par šī gada arheoloģisko pieminekli izraudzījusies Cēsu senpilsētu. Arheoloģiskais mantojums bieži tiek uzskatīts par šķērsli pilsētas apbūvei un investoru piesaistei, tāpēc šogad Arheologu biedrība vēlas aktulizēt jautājumu, kā veiksmīgāk apvienot senu vēsturi un mūsdienu pilsētas attīstību. Ko par dzīvi Cēsu teritorijā kopš dzelzs laikmeta stāsta arheoloģiskie izrakumi, stāsta arheoloģe Laura Lēģere.
Pārskatot iepriekšējo gadu arheoloģiskos pieminekļus redzam, ka parasti tie ir pilskalni ar tur reiz bijušām senpilsētām un nu jaunums ir tas, ka šī gada arheoloģiskā pieminekļa vārdu nes pilsēta pilsētā.
„Ja senpilsēta atrodas mūsdienu pilsētas teritorijā, tas ir liels spiediens uz šo vietu, jo te dzīvo cilvēki ar savām vēlmēm, savām vajadzībām, savām problēmām un savu skatījumu uz apkārtni. Arheoloģiskā izpēte, meklējot senpilsētu mūsdienās funkcionējošā pilsētā ir sarežģīta. Jārēķinās, ka izrakumu vietas ir šauras, senās konstrukcijas atsedzas nepilnīgi un tā ir atsevišķa pasaule. To ir grūti salīdzināt ar kultūrvēsturiskiem pieminekļiem, kuri neatrodas blīvi apdzīvotās vietās,” saka arheoloģe, cēsiniece un cilvēks, kurš ilgus gadus ir piedalījies Cēsu arheoloģiskajā izpētē, Laura Lēģere.
Cēsu senpilsētā nozīmīgākie arheoloģiskie pētījumi, kas pārsvarā saistīti ar būvniecību un infrastruktūras objektu attīstību, sākušies pirms aptuveni 40 gadiem un laika gaitā ir izpētīti atsevišķi pilsētas aizsargmūra, vārtu torņu konstrukciju, dažādi iepriekšējo gadsimtu ielu segumu un laukumu fragmenti. Bet pats jaunākais arheoloģiskais atradums notika pagājušā gadā un tas pavarda fragments no dzelzs laikmeta.
Šī gada vasarā Cēsis ir plānotas Eiropas arheoloģijas dienas, pilsētā tiks izvietotas informācijas telts, kur interesentiem stāstīs par pētniecības metodēm un to, kas līdz šim ir atrasts un izpētīts Cēsu senpilsētā, kā arī cilvēki tiks aicināti paši piedalīties arheoloģiskās izpētes darbos.
Aktuālo informāciju par šī gada arheoloģisko pieminekli var atrast arheoloģijas biedrības interneta vietnē. Laura Lēģere cer, ka Cēsu senpilsētas izvēlē par gada arheoloģisko pieminekli būs labs sākums pārmaiņām, lai cilvēki apjaustu un saprastu, kā ir dzīvot līdzās senvēsturei.
view more