Vai 315 miljardu vērtais Junkera investīciju plāns sekmēs Eiropas ekonomisko attīstību?

Šonedēļ raidījumā Septiņas dienas Eiropā pievērsīmies Junkera investīciju fondam, kam būtu jāpalielina Eiropas ekonomiskās attīstības apgriezieni. Studijā saruna ar Eiropas Parlamenta deputātu Robertu Zīli par aktuālo Eiropā - migrāciju un migrantiem, "Brexit" un "RailBaltic" projekta attīstību. Vēl raidījumā stāsti par NATO militārajiem manevriem Austrumeiropā un Krievijas reakciju uz tiem, kā arī skaidrosim, kas ir Ramdāna mēnesis un ko tas nozīmē musulmaņiem. Junkera plāns dzīvē Apritējis gads kopš tā sauktais Junkera investīciju plāns silda Eiropas ekonomiku. Politiķiem ļoti patīk izcelt, ka viņu programmas darbojas un ir efektīvas. Arī Eiropas Komisijas (EK) prezidents Žans Klods Junkers savos paziņojumos uzsver, ka plāns ir svarīga sastāvdaļa no EK programmas, kā atjaunot ekonomisko izaugsmi. Lielākā problēma pēc krīzes Eiropā ir gausais apjoms, kādā tiek ieguldīta nauda jaunos projektos. Tam iemesls nav naudas trūkums, bet gan investoru minstināšanās naudu ieguldīt. Tāpēc arī EK piedāvāja iespēju kļūt par riskantāko darījumu garantu. Ieguldīt nedaudz savas naudas, lai tā iedrošinātu arī investorus ieguldīt savējo. Šobrīd, gadu pēc šīs programmas darba, EK ieguldījusi 12 miljardus eiro, kamēr investori - 100 miljardus. Kopējās plāna ambīcijas ir panākt 300 miljardu eiro lielas investīcijas. Atsaucība Eiropā ir tik liela, ka plāna darbības termiņš ir pagarināts arī pēc nākamā gada beigām. Latvijā šobrīd vēl neviens projekts nav tapis par Junkera programmas līdzekļiem, EK pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomnieks Mārtiņš Zemītis iepriekš Latvijas radio atzina, ka ir atsevišķi projekti, kuri varētu saņemt ievērojamu finansējumu. Pagaidām publiski skaļāk minētais ir Ķekavas apvedceļš.