Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par Krievijas embargo pagarināšanu un situāciju, ka dažas Latvijas tautsaimniecības nozares spējušas pārvarēt embargo sekas, pārorientējoties jauniem eksporta tirgiem. Noskaidrosim, kādi jauni noieta tirgi iecerēti Eiropas valstīm, lai kompensētu Krievijas ekonomiskā konfliktā dēļ radušos zaudējumus. Viesi studijā: Ekonomikas Ministrijas Tautsaimniecības struktūrpolitikas departamenta direktors Oļegs Barānovs un Zemkopības ministrijas Tirgus un tiešā atbalsta departamenta Tirgus kopējās organizācijas nodaļas vadītāja Dace Freimane.
Ekonomiskais karš
Runas par iesaldēto konfliktu Ukrainā, Krievijas iegrožošana un sankcijas, kas sāp kā austrumos, tā rietumos, tie ir ļoti bieži dzirdēti teicieni. Loģisks jautājums, vai tam kādreiz pienāks beigas? Kādreiz jā, bet šobrīd vēl ne. Ekonomiskais karš starp Eiropu un Krieviju turpinās, jo salīdzinoši nesen, Eiropas Savienības valstis pagarināja jau ieviestos apgrūtinājumus tirdzniecībai ar Krieviju vēl par sešiem mēnešiem. Eiropa liegs Krievija tirdzniecības iespējas līdz nākamā gada 1. janvārim, uz ko Krievija atbildēja ar sankcijām gada garumā. Tā teikt, mēs tāpat varam vairāk un augstāk nekā jūs. Krievijas prezidents vienā no savām uzrunām, kā jau ierasts, atbildību par notiekošu uzvēla tiem, kas ir aiz Krievijas robežām un grib tai nodarīt pāri.
Krievijas Domes deputāts Andrejs Krutovs aicināja Krievijas prezidentu apsvērt iespēju atcelt sankcijas vismaz pret krīzē nomocīto Grieķiju. Viņaprāt, šādā veidā tiktu dots pozitīvs signāls tām Eiropas Savienības valstīm, kuras vēlas sadarboties ar Krieviju. Nav nekāds noslēpums, ir vairākas ES dalībvalstis, kurām nepatīk naidošanās ar Krieviju, jo ir iespējas iegūt finansiālu labumu no šīs valsts. Bet pašā Krievijā ir tikai saprotama politika, kas vērsta uz Eiropas šķelšanu.
Rubrikā "Viedokļi" turpinot bēgļu tēmu.
Vācija nolēmusi pieņemt jaunus bēgļus, bet vienlaikus arī izveidot īpašas imigrantu deportācijas nometnes.
Lai gan palīdzības sniegšana imigrantiem joprojām tiek saukta par vienu no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm, dalībvalstis ar vien aktīvāk sāk izrādīt pretestību bēgļu uzņemšanai. Nepaiet ne diena, kad nenotiktu uzbrukums patvēruma meklētāju mītnēm, bet Eiropas Savienības tieslietu un iekšlietu ministri sanāksmē Briselē nespēja vienoties par 40 tūkstošiem imigrantu pārvietošanu ES teritorijā. No Eiropas valstīm, kurās bēgļi ierodas, pirmām kārtām, plāns paredz tos pārvietot uz citām valstīm. Valstis paziņojušas, ka grib uzņemt mazāk bēgļu - vien 32 tūkstošus imigrantu nevis 40 līdz 60 tūkstošus, kā tika norādīts iepriekš.
ES migrācijas un iekšlietu komisārs Dimitris Avramopuls uzskata, ka valstīm ir jāpilda pagājušajā mēnesī Eiropas Komisijā solītais par 40 tūkstošu cilvēku izvietošanu. Latvija sanāksmē paziņojusi, ka paliks pie savām pozīcijām un uzņems tikai 250 bēgļus. Domājams, ka pirmie bēgļi Latviju sasniegs janvārī.
Kāds Eiropā būs noskaņojums pret bēgļiem tad, patlaban ir grūti prognozēt, bet jau iezīmējas aina, ka arvien pieaug neapmierinātība pret imigrantu ieceļošanu. Saskaņā ar Vācijas valdības datiem šī gada pirmajos sešos mēnešos valstī reģistrēti 150 apzinātas dedzināšanas gadījumi vai cita veida uzbrukumi patvēruma meklētāju mītnēm. Pērn visa gada garumā tika reģistrēti 170 šāda veida vandalisma akti. Komentējot uzbrukumu skaita dubultošanos Vācijas tieslietu ministrs Heiko Māss sacīja, ka izjūt kaunu par naidīgumu pret ārvalstniekiem Vācijas ielās.
Uzbrukumi bieži vien seko vietējo iedzīvotāju protestiem pret jaunu mītņu iekārtošanu, pirms vēl ieradušies tajās izvietojamie bēgļi. Šie incidenti izraisījuši spriedzi arī pašu vietējo kopienu iekšienē, jo daļa vāciešu pauž atbalstu patvēruma meklētājiem. Tomēr Māss intervijā laikrakstam „Bild” arī apgalvojis, ka līdztekus vardarbībai novērota arī līdzjūtību pret bēgļiem. Arī kāda aprīļa beigās veikta aptauja liecina, ka puse vāciešu vēlas, lai valsts uzņemtu pat vēl lielāku bēgļu skaitu.
Sarunas par bēgļu pārvietošanu Eiropas valstu robežās turpināsies līdz gada beigām, jo kā skaidro Luksemburgas Ārlietu ministrs Žans Aselborns - sanāksmē Briselē tika panākta vienošanās vien par pirmo programmas gadu.
view more