Notikumi Grieķijā un eirozonas nākotnē

Raidījumā Septiņas dienas Eiropā spriedīsim par to, kāpēc Latvijai ir svarīgi sekot politiskajiem notikumiem Grieķijā un uzzināt, kādi ir iespējamie eirozonas nākotnes scenāriji. Viešņa studijā: ekonomikas zinātņu doktore Raita Karnīte. Rubrikā Divi viedokļi: Vācijas valdība nevēlas, lai Grieķijas vēlēšanās uzvar kreiso ekstrēmistu partija „Syriza”. Partijas līderis atbild, ka kreisie nerada nekādus draudus Eiropai. Grieķija tuvojas  ārkārtas parlamenta vēlēšanas Grieķijā ārkārtas parlamenta vēlēšanās var uzvarēt kreiso radikāļu apvienība „Syriza”, kuras galvenais aicinājums ir beigt mocīt grieķu tautu ar bezjēdzīgiem taupības pasākumiem un, nākot pie varas, „Syriza” līderis Aleksis Cipras ir apsolījis panākt jaunu darījumu ar starptautiskajiem aizdevējiem. Aleksis Cipras uzskata, ka līdzšinējā valdība ar premjerministru Antoni Samaras priekšgalā ir novedusi grieķu tautu uz iznīcības robežas divarpus gadu laikā. Viņaprāt, ir pienācis laiks lietu kārtību mainīt. Tikmēr vēl pie varas esošais Antonis Samaras uzskata, ka pārmaiņas pēdējā brīdī ir ļaunākais, kas var Grieķijā notikt. „Divarpus gados mums izdevās tik daudz ko paveikt. Un izdevās nonākt tik tuvu, lai beidzot nokārtotu savas saistības un saņemtu pēdējo palīdzību. Mēs šobrīd nevaram pieļaut, ka šī tauta pati sevi atgriež krīzē, kur valda nošķirtība, trūkums un piespiedu aizdevumi. Mūsu tautas nestie upuri nedrīkst aiziet zudumā,” uzskata Samaras To, ka Grieķijas faktors ir ļoti svarīgs, atzīst arī Fiskālās disciplīnas padomes priekšsēdētājs Jānis Platais. Viņaprāt, eiro zonas līmeņa pakts par fiskālo disciplīnu nosaka to, ka katrai valstij jāspēj sakārtot savas saistības. Grieķijas faktors ir ļoti nopietns. Visi skatās uz to, kādā veidā norisināsies priekšā esošās parlamenta vēlēšanas. Pilnīgi skaidrs ir tas, ka Eiropa nevar atļauties vaļības Grieķijai. Tātad katrai valstij jānodrošina pašai, ka tā spēj savu parādu apkalpot,” vērtē Platais. Ko darīt, ja Grieķijai tiešām kļūst vienaldzīga un tās ietekme eirozonas kopējā ekonomikā? Pastāv iespēja, ka grieķu vēlētājs triec dūri galdā un atsakās no iepriekšējo politiķu panāktajiem darījumiem. Pēteris Strautiņš no DnB Bankas uzskata, ka var arī parādus norakstīt arī tādā veidā, lai neviens to nepamanītu. Piemēram, pateikt Grieķijai, ka tās parāds ir bezgalīgs un procentu likme ir nulle, būtu tas pats, kas pilnīga parāda atlaišana. „Tas, kas  notiek šodien, ir apmēram pa vidu starp galējībām. Tas tiek darīts tādā veidā, lai tante Bavārijā nekā nepamanītu un Merkelei nebūtu pārāk lielas problēmas. Bet, ja grieķi ir ļoti uzstājīgi un viņu politiskie līderi ierunā sevi stūrī, ar prasībām no kurām viņi vairs nevar atkāpties, tad var notikt kāds liels sprādziens - dūres triekšana galdā, trauku mešana pret sienu un izbrāzšanās ārā pa durvīm, nu tad neviens nesaprot, kas notiks pēc tam,” atzīst Strautiņš. Vācijas vienaldzība ir mānīga Vācijas mediji jau iepriekš publicēja it kā neoficiālu informāciju, ka Vācijai Grieķijas iziešana no eirozonas nemaz nebūtu tik nepanesama ideja. Ja pirmajā reizē Vācija uzskatīja par uzdevumu saglabāt Grieķijas klātbūtni eiro monetārajā savienībā, tad tagad Vācijai it kā ir vienalga. To, ka šīs runas ir baumas, Latvijas radio raidījumam Krustpunktā atzina arī EK viceprezidents eiro un sociālā dialoga jomā Valdis Dombrovskis, sakot „tās pamatā bija spekulācijas un, ja mēs paskatāmies uz situāciju Grieķijā, tad Grieķijas ekonomika tagad arī ir tādā pagrieziena punktā, Grieķijas ekonomika ir atgriezusies pie izaugsmes, sāk samazināties bezdarbs, attiecībā uz valsts finansēm Grieķijas budžetā ir tā sauktais primārais pārpalikums. Tas nozīmē, ka pirms valsts parāda apkalpošanas izdevumiem, Grieķijas budžets ir ar pārpalikumu. Pašreiz šīs pozitīvās tendences būtu svarīgi noturēt, noturēt to, ka ir atjaunojusies ekonomiskā izaugsme un neiekrist atpakaļ kaut kādā finanšu nestabilitātē, jo caur to atkal nobremzēsies ekonomiskā izaugsme”. Grieķijā noskaņojums ir tāds, ka uzvaru arī varētu svinēt radikālā partija „Syriza”. Lai arī tās līderis Aleksis Cipras vēl gadumijā zaudēja popularitātē šā brīža premjerministram, „Syriza” partiju reitingā apsteidz pie varas esošo „Nea Dimokratia”. Par otru valdības partiju „Pasok” šobrīd vaino pilnīgā piekāpībā starptautiskajiem aizdevējiem pašā krīzes sākumā. Šobrīd dažas aptaujas uzrāda, ka „Syriza” ir priekšā liberāļiem par pāris procentiem, taču Halkidā dzīvojošais uzņēmējs Giannis Lionakis uzskata, ka patiesos datus neviens nepublicē. Statistika kaitē valdošajai partijai un tā nepieļaus šādu datu parādīšanos. Tāpēc statistikai pievērst uzmanību būtu muļķīgi. Giannis Lionakis atzīst, ka arī pats balsos par „Syriza”. Lai arī tradicionāli ir atbalstījis citas partijas, šoreiz viņš vēlas dot iespēju Aleksim Cipras. Vaicāts, ko tieši viņš sagaida no iespējamā uzvarētāja, Giannis Lionakis atzīst, ka pat līdz galam to nezina. Viņš apzinās, ka jācenšas darīt vismaz kaut ko citādā veidā. Savukārt izskanējušās baumas par Vācijas vienaldzību, ja Grieķija aizietu no eirozonas, Giannis Lionakis uzskata par blēņām un blefu. Vācija vienkārši cenšas iebiedēt. Grieķi paši no eirozonas aiziet nevēlas. Un Cipras jau nemaz nesaka, ka jāiet prom, drīzāk, ka jāpārskata noteikumi, lai tie būtu godīgāki. Giannis Lionakis arī uzskata, ka Grieķijas ekonomikai ir iespējas attīstīties un, turklāt, ļoti strauji. Labi priekšnoteikumi ir tūrisma industrijai, pārtikas ražošanai un arī dažiem citiem ražošanas sektoriem. Galvenais, kas šobrīd ir vajadzīgs, svaigs elpas vilciens, lai būtu ekonomiskais rāviens, nevis gadiem ilga agonija, kur skābekli padod tikai mazās devās.