Cilvēka ķermenis ir unikāls un sarežģīts mehānisms, tā darbība daudzejādā ziņā cilvēkam pašam ir noslēpums un to pārzinām sliktāk, nekā pasauli mums apkārt. Tāpēc nav pārsteigums, ka jāpaiet gadiem un jāienāk jaunām tehnoloģijām, lai iepazītu tuvāk mikropasauli, pēc kuras likumiem un vadītiem procesiem darbojas cilvēks. Tikai nesen izdevies pilnībā sekvencēt cilvēka genomu. Kāpēc atšifrēt genomu ir teju tas pats, kā lasīt valodā, kuru nesaprotam, kāpēc tas vajadzīgs un kādus atklājumus par mums pašiem tas nesīs, skaidro Rīgas Stradiņa universitātes asociētā profesore Onkoloģijas institūta Molekulārās ģenētikas laboratorijas vadītāja un vadošā pētniece Zanda Daneberga un Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas Medicīniskās ģenētikas un prenatālās diagnostikas klīnikas ārste, ģenētiķe Ieva Mičule.
Ģenētikas ietekme uz cilvēka endokrīno veselību
Skatoties uz tādām endokrīnām saslimšanām, kā cukura diabēts, ir zināms ka 2. tipa diabēts bieži ir neveselīga dzīvesveida rezultāts, taču arī šajā saslimšanā var vainot iedzimtību. Kā mūsu ģenētiskais materiāls ietekmē iespēju saslimt ar endokrīnām slimībām, skaidro endokrinoloģe Latvijas Universitātes Medicīnas fakultātes vadošā pētniece Jeļizaveta Sokolovska.
Beidz ēst kūkas un konfektes, dabūsi cukurslimību! Tev ir cukura diabēts, tad jau kāds no taviem vecākiem vai vecvecākiem arī slimo ar šo kaiti, – šādus spiedumus un jautājumus bieži nākas dzirdēt, ja runa ir par slimību, kad aizkuņģa dziedzera šūnas dažādu iemeslu dēļ atsakās darboties, tas ir ražot insulīnu, kas nepieciešams ogļhidrātu transportēšanai uz šūnām. Bet diabēta gadījumā šie cukuri paliek asinīs. Kā tas nākas, ka cilvēks, kurš piekopj veselīgu dzīvesveidu un kuram nav rados diabēta pacientu, tomēr sasirgst ar šo kaiti? Cik te darbojas pārmantojamība arī tajos gadījumos, ja tā nav konstatēta, skaidro Jeļizaveta Sokolovska
view more