Narcišu un hiacinšu reibinošais aromāts dārzā pavasarī, šobrīd dārzos veras peonijas un ar savu smaržu reibina jasmīni. Pīpeņu īpatnējā smarža Jāņu vainagā un neskaitāmie citi augi mūsu dārzos, pļavās, grāvmalās - vasaras sākums ir ziedēšanas laiks Latvijas dabā. Kāpēc vieni smaržo un citiem aromātu nejūtam? Vai ziedaugu smarža mūsu dārzos ir cilvēka selekcijas radīts rezultāts un kāda ir augu aromāta nozīme dabā, skaidro Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes Augu fizioloģijas katedras vadītājs, profesors Ģederts Ieviņš.
Senākie augi Latvijas teritorijā
Līdzīgi kā dzīvnieki, kas izkāpa krastā, un sāka attīstīties, tā arī augi no ūdenī mītošajām aļģēm sāka apdzīvot sauszemi, tā, skatot augu evolūciju zemes veidošanās vēsturē, varam teikt par visu mūsu planētas augu pirmsākumiem pirms vairākiem simtiem miljonu gadu.
Iepazīstam tos senos augus, kuri ir sastopami Latvijas dabā un par to stāsta Latvijas Nacionālā dabas muzeja vecākā botāniķe Egita Zviedre. Skatot tagadējo Latvijas teritoriju, senākie augi gan pie mums, gan citviet pasaulē ir sūnas.
Kā koši zaļa pamatīga putekļu slotiņa, lielā kosa var sasniegt pat pusotru metru garumu un ar šo iespaidīgo izmēru, kā arī ar reto sastopamību tā arī atšķiras no citām kosu sugām Latvijā.
Skatot tālāk senos augus, pazīstamākās un izplatītākās ir papardes, zināmākā ir parastā jeb ērgļpapaprde,taču pie šiem augiem pieder arī ķekarpapardes, kas atgādina visu ko, tikai ne papardi – nelieli audziņi ar bumbuļainiem ķekariem.
Pirmās papardes uz zemes parādījās Karbona periodā, un tas notika pirms aptuveni 350 miljoniem gadu. Tolaik šie augi bija koku apmēros, ap to laiku arī sāk parādīties sēklaugi.
Vēl, skatot senus augus, ir jārunā par tādu retumu, ka ezerrieksts – ūdens augs, ko mūsu senči arī izmantoja pārtikā.
view more