Tūkstošiem reižu mazāks par matu un tomēr tik jaudīgs, tas ir nanoizmēra materiāls, kuru sastopam teju ik uz soļa ikdienā. To izmanto slēpju un ķiveru ražošanā, te tas paslēpts saules aizsargkrēmā un pat zeķēs. Par nanotehnoloģijām tiešām varam teikt - mazs cinītis gāž lielu vezumu. Nākotnē nanoinženierija sola mums ar aci nesaskatāmus super izturīgus pārklājumus, robotus, kas nogādā pretvēža medikamentus tieši vēžā šūnai un lērumu citu tehnoloģiju. Taču, cik ilgi līdz šiem sasniegumiem mums jāgaida? Kādi nanotehnoloģiju atklājumi jau šobrīd ir daļa no mūsu ikdienas un kas ir pētnieku dienaskārtībā šajā nozarē, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Latvijas Universitātes Cietvielu fizikas institūta direktors Andris Anspoks.
Lietu interneta loma aizvien pieaug daudzās nozarēs
Šobrīd nu jau miljardos ir mērāms tas iekārtu skaits, kas savienots plašā objektu tīklā un ko ikdienā dēvējam par lietu internetu. Šādas bieži vien bez cilvēka starpniecības darbināmas viedās iekārtas ieņem aizvien lielāku lomu daudzās nozarēs, un viena no šādām jomām ir medicīna. Attālināta pacientu stāvokļa kontrole, viedās gultas slimnīcās, roboti - šie ir daži no piemēriem, kā izpaužas viedā veselības aprūpe. Cik plaša ir šī joma un vai tā nes līdzi arī kādus riskus?
Teiciens, ka visas lietas ir savstarpēji saistītas, lielā mērā būtu attiecināms tieši uz lietu internetu - tīklu, kurā savienotas ar sensoriem saslēgtas iekārtas. Elektronikas un datorzinātņu institūta direktors, vadošais pētnieks un Latvijas Zinātņu akadēmijas īstenais loceklis Modris Greitāns sarunā norāda, ka tuvākajos gados šāds iekārtu skaits tīklā tikai palielināsies. No tā varam secināt, ka lietu internets ienāks un jau ir ienācis mūsu ikdienā, tostarp veselības aprūpē. Bet iesākumā atgādinājums par to, kā tad lietu internets darbojas.
--
Podkāstu aptauja: https://ej.uz/podkastuaptauja/
view more