Cilvēka mūžs paliek garāks un mēs dažkārt esam gatavi darīt visu iespējamo un arī teju neiespējamo, lai pagarinātu arī mūsu mājas mīluļu dzīvi. Tas arī ir iespējams, pateicoties zinātnes un medicīnas attīstībai. Izrādās arī, sirmais minka vai duksis var ciest no neatgriezeniskiem smadzeņu bojājumiem. Jo vecāki kļūst mūsu mīluļi, jo lielāka iespēja, ka arī viņi saskarsies ar to, ko cilvēku pasaulē pazīstam kā demenci. Kā tā izpaužas suņiem un kaķiem un ko zinām par šiem procesiem dzīvnieku smadzenēs, skaidro veterinārārste Daira Višķere.
Runājot par dzīvniekiem, vairāk min kognitīvās disfunkcijas sindromu, ne demenci. Tas ir raksturīgs gan suņiem un kaķiem. Simptomi ir mulsinoši, bieži saimnieki uzskata, ka dzīvnieks vienkārši ir vecs. Arī veterinārārsti simptomus ne vienmēr uztver kā tādus, lai veiktu tālāku diagnostiku.
"Kognitīvās disfunkcijas sindroms ir maz klīnikā novērtēta un atrasta diagnoze," norāda Daira Višķere. "Bieži vien dzīvniekam medicīniski diagnozi nevar uzstādīt, bet problēma ar viņa apziņu ir, viņa prāta darbība ir izmainīta, bet nav, ko īsti pateikt saimniekiem."
Kognitīvās disfunkcijas sindromam dzīvniekiem ir paralēles ar alcheimera slimību, kas ir cilvēkiem. Simptomi attīstās lēnām un pakāpeniski. Sākumā tā būs viena epizode pusgadā.
"Ļoti bieži saimnieks to kā problēmu sāk uztvert, kad tas ir pārāk bieži un apgrūtina viņu ikdienu," atzīst Daira Višķere. "Pirmais, par ko saimnieki vēršas pie veterinārārsta, ka dzīvnieks dabiskās vajadzības nokārto ne tur, kur parasti. Ienāk iekšā no pastaigas un tūlīt pačurā pie durvīm. Sācis nokārtot dabiskās vajadzības neierastās vietās.
Otrs - orientēšanās traucējumi. Iespējams izskatās apmulsis savā ierastajā vidē. (..) Ir it kā apmaldījies savā mājā, viņš nevar atrast guļvietu, nevar atrast durvis. Viņš var atsvešināties no saimnieka, negrib tik ļoti mīļoties, var pat iekost. Bijis mīļš, paklausīgs, pret bērniem iecietīgs un pēkšņi tas sāk mainīties. Viņš var ieskrāpēt bez brīdinājuma. Trešais - dzīvnieks krietni vien lēnāk mācās un sāk aizmirst komandas, kas iepriekš bijušas zināmas. Vairs neatbild uz komandu sēdēt vai gulēt. Viņam zūd interese par apkārtējo vidi - vairs negrib parakāties somā, kad atnākt no veikala."
Tāpat raksturīgi - dzīvnieks ir sācis staigāt pa naktīm, riet, bļaustīties, varbūt pat gaudot. Sajūk dienas ritms.
"Jo vecāks ir dzīvnieks, jo biežāka ir šīs pataloģijas izplatība. Pētījumi rāda - katrs trešais suns, kurš ir vecāks par 11 gadiem, viņam ir pazīmes šai demencei," atzīst Daira Višķere. "Par kaķiem pētījumu ir mazāk, bet tas varētu būt katrs 3 - 4 kaķis, kuram ir demences simptomi, ja viņš būs vecāks par 15 gadiem."
Kā var palīdzēt dzīvniekam? Daira Višķere aicina ikgadējās vakcinācijas vizītēs izstāstīt veterinārārstam, kas nepatīk vai mainījies uzvedībā.
"Ne saimniekam ne sunim nenāks par ļaunu pastaigas, jo tas ir veids kā kustēties, smadzenēm ir nepieciešams skābeklis. Bet arī ostīšanās, kas pavada jebkuru pastaigu, ir treniņš prātam, kas suņiem ir ļoti svarīgi," norāda Daira Višķere.
"Ja cilvēkiem liek spēlēt šahu, dzīvniekiem šādas iespējas nav, bet ir interaktīvās rotaļlietas, kur var paslēpt kārumiņu. Dzīvnieks ir spiests pieslēgt prātu, lai meklētu. Tas arī ir solis novecošanās procesu bremzēšanai."
Ir medikamenti, bet izārstēt šo problēmu nevar, var tikai palēnināt. Medikamentu lietošana jāizvērtē, tas var radīt stresu.
Tāpat dzīvniekam ir svarīgi, lai vide būtu nemainīga. Rutīna palīdzēs būt mazāk nīgram.
Slikts nakts miegs brīdina par veselības likstām nākotnē
Droši vien mēs katrs būsim redzējuši tādus sapņus, no kuriem vēlētos pamosties. Un, kad pamostamies, tad priecājamies - cik labi, ka tas bija tikai sapnis. Bet sliktie sapņi mēdz būt dažādi, un ir tādi, kuriem pievienojas daudz citu nepatīkamu sajūtu gan miega laikā, gan pamostoties, un te jau drīzāk runa būtu par murgiem. Šobrīd zinātnieki sākuši interesēties, vai murgi varētu liecināt par neirodeģeneratīvas saslimšanas, proti, demences attīstību. Tas ir jauns pētījumu lauks, kam noteikti apstiprinājumi jau ir gūti, bet vispirms tad tuvāk izpratīsim pašus murgus. Stāsta miega speciāliste, pediatre Marta Celmiņa.
Murgus redzam pirms pamošanās, un murgošana tiešā veidā saistīta ar to miega fāzi, ko angļu valodā saīsināti apzīmē kā REM, proti, “ātro acu kustību” jeb “sapņu miegs”. Šajā brīdī mūsu smadzenes darbojas ļoti aktīvi, līdzīgi nomodam, un, tāpat kā nomodā no nepatīkamām pieredzēm vēlamies attālināties, tā arī miega laikā no tām vēlamies izvairīties, tāpēc pamostamies. Miega ciklus un murgu cēloņus vairāk skaidro Marta Celmiņa.
Pētniecībā aizvien vairāk uzmanības tiek pievērsts tam, ka traucēts miegs un murgi var būt arī agrīna demences pazīme. Tātad demences simptomi var parādīties vairākus gadus, pirms tiek diagnosticēta, piemēram, Alcheimera slimīca, kas ir visizplatītākā demences forma. Eksperti gan nav pārliecināti, kas ir pirmais - vai slikts miegs ietekmē demences rašanos, vai arī otrādi, bet visticamāk, ka šie procesi ietekmē viens otru.
Šī gada septembrī Birmingemas universitātes zinātnieka publicētā pētījumā vairāku gadu garumā veikti novērojumi cilvēkiem divās vecuma grupās. Apsekots vairāk nekā 600 cilvēku vecumā no 35 līdz 64 gadiem (tā saucamā jaunā grupa), kā arī 2600 cilvēku, kuri sasnieguši 79 gadu vecumu vai ir vecāki. Dati apstiprina, ka murgi cilvēka vidējā vecumā varētu norādīt uz demences risku. Ja runājam tieši par Alcheimera slimības attīstību, tad vīriešiem murgi ir daudz lielāks riska faktors.
view more