Latvijai nav saru lielo raķešu, astronautu un lielo kosmosa izpētes centru, taču arī Latvijā astronomijai ir spēcīgas tradīcijas. To apliecina arī Latvijas Universitātes Astronomijas observatorija, kurai šogad ir simtā jubileja. Pulksteņu istaba, Frīdriha Candera instrumenti, zvaigžņu globuss un vesels lērums citu, senu astronomijas instrumentu - tie visi glabājas Latvijas Universitātes telpās un stāsta par astronomijas zinātnes dzimšanu Latvijā. Kas LU Astronomijas observatorijā dažādos laikos novērots un kas tajā skatāms mūsdienās, stāsta LU Muzeja krājuma glabātāja palīdze Gunta Vilka.
Meteorologa darbs senatnē
Laikapstākļi mums visriņķī ir bijuši vienmēr, un arī senatnē cilvēki novērojuši, ka saulainām dienām seko lietainas, ka pēc siltuma un karstuma nāk vēsums un sals. Liecības par meteoroloģiskiem novērojumiem mēs varētu atrast jau senajās civilizācijās - Senajā Ēģiptē, Divupē, Ķīnā un Indijā. Tiesa, tolaik daudzi procesi skaidroti caur mitoloģisko un reliģisko prizmu, zinātnes tur bijis mazāk.
Kad tad vairāk parādās zinātnisks redzējums par laikapstākļiem, par to stāsta Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra Prognožu nodaļas vadītāja Laura Krūmiņa.
view more