Citi vīrusi šajā sezonā pastūmuši malā Covid-19

2022. gada nogalē ar Covid-19 saslimušo cilvēku skaits Latvijā samazinājās gandrīz par 40%, bet sars cov2 vietu ieņēmuši citi vīrusi, kas turpina pārbaudīt mūsu imūnsistēmas spēju tiem pretoties. Vai šajā ziemas sezonā apkārt klejojošu vīrusu ir vairāk nekā iepriekšējos gados, raidījumā Kā labāk dzīvot vērtē Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Bērnu Klīniskās universitātes slimnīcas Ģimenes vakcinācijas centra vadītāja, Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska un ģimenes ārste Sandra Gintere. Aktuālo situāciju raksturo Nacionālā veselības dienesta Rīgas nodaļas vadītāja Renāte Neimane, Latvijas Ģimenes ārstu asociācijas prezidente Sarmīte Veide un Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta ārste no no Ģimenes ārstu konsultatīvā tālruņa Rita Dobriņina. Viņas arī skaidro, kā rīkoties, sajūtot pirmās saslimšanas pazīmes. Savkārt Farmaceitiskās aprūpes asociācijas vadītāja Kristīne Jučkoviča skaidro, kāda ir šobrīd medikamentu pieejamība aptiekās. "Tas, kas notiek Latvijā, vienlaicīgi cirkulējot daudz dažādiem vīrusiem, mēs neesam izņēmums. Ļoti līdzīgi ir visās Eiropas valstīs un ne tikai Eiropā, arī citur rietumu pasaulē. To, ka gripa nāks un būs smaga, mēs zinājām. Mēs arī brīdinājām sabiedrību un kolēģus. To mēs no dienvidu puslodes redzējām. Arī to, ka tik ļoti daudz slimo bērni. Arī hospitalizācijas pieauga. Tam nevajadzēja mūs pārsteigt nesagatavotus, jo mēs to zinājām," situāciju saslimstības ziņā skaidro Dace Zavadska. "Tie pārējie vīrusi, tas nav nekas neparasts. Tas ir loģisks iznākums tam, ka mēs divus gadus, piemēram, trīs gripas sezonas staigājām maskās, izolējāmies, katrs sēdējām savās mājās, viens ar otru netikāmies. Tagad mēs šo, ko joprojām spītīgi sauc par "imūno parādu" atmaksājam. Tas ir normāli, par to nevajadzētu krist panikā, vajadzētu saprāta robežās tam iziet cauri, neieslēdzot mehānismus, kas, cenšoties mūs izolēt, tādējādi vēl pagarinot šo efektu. Protams, ir daudz dažādas sazvērestības teorijas, ka to ir radījis Covid, izmainījis cilvēka imūno sistēmu un viņa atbildes, tās ir pilnīgas muļķības. (..) Tas ir loģisks iznākums, kaut kādā mērā par to domājām, ka tā tas pēc tam būs un tagad mēs to redzam." Ģimenes ārste Sandra Gintere atgādina, ka ļoti būtiska nozīme ir šķidruma lietošanai saaukstēšanās periodā. Ne tikai maziem bērniem, bet arī senioriem, kas ļoti grēko ar šķidruma uzņemšanu.  "Ieteiktu, ne uzreiz divus, trīs litrus izdzert, bet ļoti labi ir sākt vairāk nekā parasti. Tieši saslimšanas gadījumos, kad ir milzīga temperatūra, kad zaudējam pastiprināti šķidrumu, tad noteikti ir jāuzņem papildus šķidrums," norāda Sandra Gintere. Bērnus viņa mudina zīmēt krūzītes, lai zinātu, cik daudz šķidruma izdzer. Arī senioriem jautā, cik krūzītes šķidruma izdzer - vienu vai vismaz trīs.  Un vēl atgādinājums par kafiju. "Parasti domā - es jau izdzeru lielu krūzi kafijas, es uzņēmu šķidrumu. Kafija ir viegls urīndzenošs līdzeklis, ar to arī vairāk zaudējam šķidrumu, nevis uzņemam. Ja dzeram kafiju, jārēķinās, ka vēl ir jāuzņem šķidrums," bilst Sandra Gintere.