2022. gads fizikā un ķīmijā: izrāviens kodolsintēzes jomā un atklāsmes daļiņu fizikā

Aizvadītais gads bijis daudzsološs un arī pārsteidzošs daudzās zinātnes nozarēs, tostarp arī fizikā un ķīmijā. Videi draudzīgāka ķīmija, izrāviens kodolsintēzes jomā un pārsteidzošas atklāsmes daļiņu fizikā - pievēršamies aizvadītā gada spilgtākajiem pētījumiem fizikā. Analizē Latvijas Universitātes (LU) Fizikas, matemātikas un optomerijas fakultātes profesors un Lāzeru centra vadītājs Mārcis Auziņš un Latvijas Universitātes vadošais pētnieks, ķīmijas doktors Eduards Baķis. Vai kosmosu var arī sadzirdēt? Klausoties skaņās, kas skan sižeta ievadā, varētu likties, ka zinātnes raidījumā netīšām iemucis kādas šausmu filmas skaņu celiņš. Bet tālu no patiesības neesam. 2022. gada augustā Nacionālā aeronautikas un kosmosa administrācija jeb NASA savā “Twitter” kontā publicēja šo audio klipu, un tas, ko mēs dzirdam, ir viens no neparastākajiem Visuma veidojumiem – melnais caurums, precīzāk, skaņas viļņa svārstības karstajā gāzē ap melno caurumu. Te gan jāpiebilst, ka NASA uztvertā skaņa daudzkārt pastiprināta un savienota kopā ar citiem datiem, lai galu galā iegūtu šādu spocīgu skaņu, kas varētu noderēt arī kino industrijā, un šāda skaņa nebūt nav vienīgā NASA krājumos. Latvijas Astronomijas biedrības projektu vadītājs Mārtiņš Gills sarunas laikā iepazīstina ne tikai ar tehnikas palīdzību apstrādātām, bet arī gana precīzi reģistrētām kosmosa skaņām. Mūsu kliedziens kosmosā dzirdams nebūtu, jo skaņas viļņi nevar izplatīties cauri vakuumam, bet kur skaņa izplatās un kuros gadījumos mēs dzirdam kosmosu, par to stāsta Mārtiņš Gills. Mārtiņš Gills uz skaņas jēdzienu aicina paraudzīties plašāk. Piemēram, ja lūkojamies uz melnbaltu attēlu, kādas detaļas varam izcelt ar krāsām, iegūt citus akcentus un paplašināt priekšstatu par attēlu. Līdzīga situācija būtu ar skaņām, piemēram, ar automašīnas izmēra robotu jeb roveru, ko NASA nogādājusi uz Marsa.