Iepirkties pārdomāti - viens no veidiem, kā mazināt radīto atkritumu daudzumu

478 kilogrami - tik daudz atkritumu gada laikā rada vidēji viens Latvijas iedzīvotājs. Kā samazināt atkritumu daudzumu, raidījumā Kā labāk dzīvot analizē SIA "Getliņi EKO" projektu vadītāja vides izglītības jomā Inese Avota, "Latvijas Zaļais punkta" Vides pārvaldības un kvalitātes vadītāja Laura Berga un viedokļu līdere Anete Ozoliņa. Vai iedzīvotāji Tukumā šķiro atkritumus un kādas ir iespējas to darīt, stāsta iedzīvotāji.  Savukārt par atkritumu šķirošanu Engurē stāsta ģimenes uzņēmuma - ceptuves un apartamentu „Kukul” pārstāvis Ivo Berkolds. SIA "Getliņi EKO" rīkoja sociālo kampaņu, kur vērsa uzmanību, ka atkritumu apjoms pieaug un katram kaut kas jādara, lai šo atkritumu apjomu samazinātu. Pamatā četras rīcības, kas ir vienkāršas, bet ir grūti ieviest dzīvē.  Pirmais ir mēģināt pēc iespējas mazāk pirkt, jo katrs pirkums vai tā iepakojums kļūst par atkritumu. Svarīgākais ir samazināt pirkumu apjomu. "Mehānisms ir vienkāršs: jo man vairāk nauda, jo es vairāk varu nopirkt un arī vairāk gribu nopirkt, es arī vairāk pērku. Jo es vairāk pērku, es arī vairāk metu laukā, man vajag vietu jaunajām lietām. Ja ir palielinājies atkritumu daudzums mājsaimniecībā, kādam ir parādījusies nauda," skaidro Inese Avota. "Jābūt apzinātībai ikdienā, cik daudz pērkam." Laura Berga skaidro, ka daudz polimēru pārstrādā Latvijā, daudz arī sūta uz citām valstīm. Viņa arī norāda, ka arī uzņēmumi  daudz ilgtspējīgāk pārvērtē savus iepakojumus, cik daudz izmanto, kā iepako. Ideāli būtu, ja būtu regulējums, kas ražotājus disciplinētu pārdomātāk izvēlēties materiālus. "Attiecībā uz pārtikas produktiem, būtiski, lai, mainot iepakojumu, nemainās produkta kvalitāte," atzīst Laura Berga. Anete Ozoliņa atzīst, ka svarīgi, ejot iepirkties, pārdomāt, vai tiešām vajag to, kas iecerēts, un kādas rūpes būs jāuzņemas par lietu, kad tā būs mājās. "Viens ir iepakojuma pārstrāde, bet dažādas preces to ir sarežģītāk pārstrādāt. (..) Tas pats tekstils, šobrīd pasaulē pārstrādā tikai vienu procentu tekstila," analizē Anete Ozoliņa. Inese Avota norāda, ka tekstils salīdzinoši maz nonāk poligona atkritumu kalnā. Tas ir tikai 4-6%, bet tas ilgi sadalās. Visvairāk poligonā tomēr nonāk dažāda veida plastmasa.