Speciāliste: Pretvīrusu medikamentiem rezistence ir ievērojami mazāka

Vīrusi ir dabas daļa un tie nepārtraukti evolucionē. Kā tas notiek un kāpēc ir tik nepieciešama precīza diagnostika, lai noteiktu, kāds vīruss mūs ir „apsēdis” kārtējo reizi, kā arī, cik ļoti vīrusu klātbūtne ietekmē veselību, raidījumā Kā labāk dzīvot skaidro SIA „Centrālā laboratorija" valdes locekle, Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Infektoloģijas katedras asociētā profesore Jeļena Storoženko un RSU Infektoloģijas katedras profesore, infektoloģe Angelika Krūmiņa. "Virusi ir brīnišķīgi iekārtojušies šajā pasaulē. Būtu nepareizi domāt, ka kaut kad būsim brīvi no dažādiem vīrusu paveidiem, visi būs laimīgi, priecīgi, veseli, nebūs nekādu mutāciju un hibrīdvariantu. Vēstures liecības jau parādījušas, ka ārkārtīgi lielā pielāgošanās māka jeb spēja, ja cilvēkam tāda būtu, problēmu būtu daudz mazāk. Mums būtu daudz ko mācīties no vīrusiem!" atzīst Angelika Krūmiņa. Antivīrusu preparātu atšķirībā no antibiotikām pasaulē nav daudz un regulāri tiek pārbaudīta vīrusu rezistence pret šiem preparātiem. "Pēc pēdējiem datiem nav novērota būtiska rezistence pret antivirāliem preparātiem, ja runājam par gripu," skaidro Jeļena Storoženko. "Bet respiratoro vīrusu ir daudz, arī pret covid nav daudz medikamentu, līdz ar to ir nedaudz citi mehānismi. Ja ir antibakteriālo līdzekļu ir daudz un baktērijas pielāgojas medikamentiem, veidojot rezistences mehānismus, runājot par vīrusiem, specifisku antivirālu preparātu nav daudz. Kādreiz populārais medikaments remantadīns, ko izmantoja gripas ārstēšanai, ir izrādījies rezistents. Šobrīd izmanto citus medikamentus. "Salīdzinot ar antibiotikām, pret pretvīrusu medikamentiem rezistence ir ievērojami mazāka," atzīst Angelika Krūmiņa.