Izmaiņas attīstībā: kas notiek ar mūsu personību, kad smadzenēs iestājas miers atīstībā

Mēs bieži runājam, ka cilvēks aug un attīstās, līdz sasniedz 23 - 25 gadu vecumu. Tomēr cilvēks, būdams pieaugušais 25 gadu vecumā, nav tāds pats, kā sasniedzot 65 gadu vecumu. Kad cilvēka smadzenēs iestājas briedums un vai nobriedušas personības spēj dzīves laikā mainīties? Vai cilvēka personība, raksturs un uzvedība mainās dzīves laikā arī tad, kad smadzenes ir nobriedušas? Kas notiek ar mūsu atvērtību jaunajam, elastību pārmaiņās, komunikācijas prasmēm, kad mūsu ķermenī un smadzenēs iestājas miers attīstībā un sākas novecošana, raidījumā Zināmais nezināmajā vērtē Latvijas Universitātes profesore attīstības psiholoģe Anika Miltuze. Ko par vecu cilvēku uzskatīja sabiedrība pirms vairākiem gadsimtiem? Cilvēka mūža ilgums ir bijis krietni atšķirīgs dažādos laikos, cik ilgi dzīvoja cilvēki viduslaikos un kā dažādos sociālajos slānos uztvēra vecus cilvēkus? Kad tā laika sabiedrībā cilvēks bija vecs un vieds, bet kad vecs un "bērna prātā"?  Ņemot vērā, ka viduslaikos cilvēka vidējais mūža ilgums bija aptuveni gadi 30 – 40,    no šodienas skatu punkta ir grūti runāt par 50 līdz 70 gadus nodzīvojušu senioru. No vienas puses vecums tika uzskatīts par īpašu Dieva žēlastību un cilvēks minētajos gados tiek uzskatīts par viedu un cienījamu iegūtās pieredzes dēļ. No otras puses, cilvēks gados, ja viņš neuzvedās adekvāti un bija aprūpējams, viņš bija, tā teikt, „bērna prātā” un lieka nasta tuviniekiem. Vecums kā balva vai kā bieds un cik gados tu esi sirmgalvis - šos jautājumus uzdodam Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultātes vēstures profesoram Andrim Levānam.