Elektromagnētiskais lauks, starojums un tā radītais piesārņojums

Mūsu ikdiena ir piesātināta ar dažādām elektroniskām ierīcēm, bez kurām pat nevaram iedomāties pilnvērtīgu ikdienu. Taču ne vienu vien satrauc, vai šīs daudzās un dažādās ierīces rada kādu ietekmi uz mūsu veselību. Pēc klausītāju lūguma skaidrojam, kā veidojas elektromagnētiskais starojumu, kāda ir mūsu dzīve līdzās dažādām ierīcēm un ko pētījumi saka par elektronisko iekārtu kaitīgumu. Stāsta Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centra tehniskais direktors Gundars Ašmanis un Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš. Gundars Ašmanis norāda, ka ir vietas, kur elektromagnētiskā lauka nav. Mēs varam arī izbēgt no Zemes elektromagnētiskā lauka. No elektromagnētiskā spektra mēs varam izbēgt telpās, kuras ir ekranētas. "Rīgas Tehniskajā universitātē, Latvijas Elektronikas iekārtu testēšanas centrā šāda telpa ir, kurā mēs ieejam, aizveram durvis, mums nav ne 1G, ne 2G, ne 5G. Nedzirdam radio, mums nav televīzijas, mēs esam atslēgti no apkārtējās vides komunikācijas ziņā. Arī valdībai vajadzētu būt slepenām šādām telpām,  katrā ziņā NATO sarunas notiek šādās telpās, lai nevarētu noklausīties, ja nu kādam ir līdzi raidītājs, tad lai šī enerģija neizspruktu ārā, nevarētu noklausīties," skaidro Gundars Ašmanis. Runājot par elektromagnētisko lauku mums apkārt, Ivars Vanadziņš norāda, izņemot šīs specifiskās zonas, vienmēr esam bijuši pakļauti tā ietekmei. Lielais daudzums dažādu elektroierīču ir jaunums. Tajā pašā laikā, vērtējot ikdienas elektroierīču radīto fonu, viņš atzīst, ka būtiskas ietekmes veselībai nav. "No veselības viedokļa faktiski tie elektroniskie lauki, es lietošu vārdu lauki, tas izstarošanas avots pie viņa ir kaut kāda zināma viena jauda, bet viņi ārkārtīgi labi un strauji dzēšas un samazinās. Pietiek ar metru vai diviem, nesēdēt virsū tieši raidītājam, metru vai divus tālāk, pat ja rādītājs gana spēcīgs, būtībā mēs runājam par 5%, 10 procentiem, kaut kādu stipri zemāku intensitāti. Līdz ar to, ja mēs esam tādā normālā vidē, kur ir ievērotas kaut kādas tehniskās prasības, faktiski ir ārkārtīgi maz tādu vietu, kur tie līmeņi ir tādi, kas radītu būtisku ietekmi uz veselību," norāda Ivars Vanadziņš. Viņš arī min, ka ierīču ražotāji nepārtraukti pilnveido standartus, lai dažādas ikdienas ierīces neradītu kaitējumu cilvēku veselībai un būtu patērētājiem droši. "Ja mēs lietojam ierīces atbilstoši to mērķim, viņas ir ražotas atbilstoši tehniskajiem standartiem un ir darba kārtībā, mēs nedarām kaut kādas pilnīgi totālas, vājprātīgas muļķības, tad faktiski pameta bažām īsti nav. Es gribētu teikt, ka mums nav ļoti daudz, bet ir simtos dažādu mērījumu, specifiski vairāk darbavietās, jo tās koncentrācijas mēdz būt augstāks, mums faktiski nav neviens mērījums Latvijā, kas būtu pārsniedzis to, kas medicīnā būtu kaut kas būtu traktēta kā tāda bīstamā ekspozīcijas darbības vērtība," atzīst Ivars Vanadziņš.