Ir ļoti daudz dzīvo organismu uz mūsu planētas, kas jau miljoniem gadus spēj vairoties veidā, kādu nekad nav izbaudījis cilvēks, proti, dējot olas. Olas dēja jau dinozauri un visticamāk arī dzīvnieki vēl senāk. Dēšana ir sens un visai parocīgs veids mazuļu laišanai pasaulē. Tas arvien ir pārsteidzošs process, kas pašu dzīvnieku starpā ir atšķirīgs, kāds izdēj tūkstošiem olu, cits - vienu un sargā to kā dārgumu. Kāpēc dzīvnieki dēj olas, kādas priekšrocības un kādus riskus sniedz dēšana, raidījumā Zināmais nezināmajā atklāj Rīgas Zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns.
Zivju mazuļu dzimšana
Tēviņi, kas apēd savu mazuļu olas jeb ikrus, un mātītes, kas to sargā. Kuras zivju sugas tā uzvedas un kāpēc lašiem un zušiem ceļš uz nārstu ir ilgs un sarežģīts?
Pasaules ūdeņos mīt aptuveni 30 tūkstoši zināmu zivju sugu un, ņemot vērā šo lielo daudzveidību, arī izdzīvošanas un pēcnācēju radīšanas mehānismi ir vairāki. Ir zivis, kas ikrus iznērš un neliekas par tiem ne zinis, ir tādas, kas gan ikrus, gan kāpurus, jeb zivju mazuļus auklē mutē, ir zivis dzīvdzemdētājas un ir tādas, kas veido ligzdas.
Pirms runājam par dažiem piemēriem zivju ikru izauklēšanā, palūkosim uz to sākumu, jeb nārsta vietu un konkrēti uz ekstrēmākajiem nārstotājiem, piemēram, Eiropas zušiem, kuri mīt saldūdeņos, bet nārstot dodas pāri Atlantijas okeānam uz Sargasu jūru netālu no Bermudu salām. Kāpēc šai zivij jāmēro garais ceļš un kurām vēl zivju sugām ir jāpārvar šķēršļi, lai radītu pēcnācējus, stāsta pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta “BIOR” Zivju resursu pētniecības departamenta Jūras nodaļas vadītājs Ivars Putnis.
view more