Veterinārārste: Sāpju un emociju izpausmes dzīvniekiem ir grūtāk atpazīt nekā cilvēkam

Jo ilgāku laiku mūsu tuvumā ir mīļdzīvnieki un mājlopi, jo vairāk iepazīstam to organismu īpatnības, slimības un arī ceļš uz to ārstēšanu kļūst raitāks. Te lielā mērā palīgā nāk dažādas tehnoloģijas, kuras ļauj gan ielūkoties dzīvnieku orgānu darbībā un skeleta sistēmā, gan iepazīt šūnu darbības procesus mikroskopā. Par dzīvnieku slimībām un traumu diagnostiku saruna raidījumā Zināmais nezināmajā ar veterinārārstiem Litu Konopori un Aleksandru Ozolu. Diagnostikas metodes ir līdzīgas, lai arī anatomiski un fizioloģiski dzīvnieki ir atšķirīgi. Sāpju un emociju izpausmes veidi ir daudz vieglāk atpazīstami cilvēkam, nekā dzīvniekam. "Dzīvnieks, atrazdamies barības ķēdē, ļoti labi izprot, ka viņa smilkstēšana, viņa sāpju izrādīšana viņam beigsies letāli. Tas vēsturiski nekur nav palicis. Slēpšanās zem vannas, zem gultas, mazāk parādīšanās, ir viena no pirmajām pazīmēm, ka kaut kas nav kārtībā," skaidro Lita Konopore. "Piemēram, kaķis, kuram nezinām, kas sāp, vai kas ir diskomforta cēlonis, viņš to ļoti ātri parāda ar neēšanu. Kaķis, kurš atsakās no barības vairāk nekā vienu diennakti, tur nav ko gaidīt. Suni var ilgāk pavērot, jo suns vēsturiski ir radis nomedīt kaut kādu lielu dzīvnieku barā ar citiem, ļoti pieēsties un kādu laiku neēst. Bet arī neieteiktu gaidīt vairāk nekā vienu dienu, ja tā tiek pavadīta ar kādām diskomforta pazīmēm." Lita Konopore arī norāda, ka nedrīkst nenovērtēt anamnēzes ievākšanas milzīgo nozīmi, sevišķi veterinārmedicīnā. Proti, komunikācija ar klientu, uzklausīt un ļoti svarīgi, cik lielā mērā klients zina, kas ir norma. Jo mazāk saimnieks zina par savu u izprot savu dzīvnieku, jo ar lielākiem diagnostiskajiem izmeklējumu rēķiniem ir jārēķinās.  Kaķiem, sevišķi resniem, izplatīta slimība ir cukura diabēts.  "Labā ziņa ir tā, ja saimnieks ir ar skaidru sapratni tajā brīdi, kad cukura diabētu diagnosticē, tas ir atgriezenisks process. Ja arī nākas uzsākt insulīna terapiju, no tās izdodas atgriezties, ja tiešām saimnieks saprot, ka tievēšana nepieciešama: pāriet uz pareizu ēdināšanu, palielina aktivitātes, insulīna devu var samazināt vai pat noņemt. Diemžēl ļoti daudzi cilvēki asociē dzīvnieka barošanu ar mīlestības izpausmēm," norāda Lita Konopore. "Diabēts dzīvniekiem ir ārstējams, ja ir laba sadarbība starp vetārstu un dzīvnieka saimnieku. Dzīvnieka īpašnieks ir ārstēšanas turpinātājs, ja nav īstas saiknes, vai arī dzīvnieka īpašnieks nav pietiekami atbildīgs, ārstēšanai nav rezultātu," vērtē Aleksandrs Ozols. Dzīvnieku zobi un to kopšana Siens trusim ir labākais veids, kā uzturēt kārtībā šī grauzēja zobus. Bet suņi mūsdienas savus zobus "kopj", uzgraužot kādu kaulu vai kociņu. Par dažādu dzīvnieku zobiem un to kopšanas metodēm, kā arī par to, kā bebra priekšzobu oranžā krāsa nodrošina to stiprumu stāsta veterinārārste Anete Freiberga. Ērmotāko zobu īpašnieku tabulas augšgalā varētu ierindot aitgalvas zivis, kas mīt Ziemeļ- un Dienvidamerikas kontinentu austrumu piekrastē. Šīm  peldonēm mutē ir veidojums, kas ir ļoti līdzīgs cilvēku zobiem, šādi kvadrātveida zobi izveidojas pieaugušām aitgalvas zivīm, lai tās varētu  mieloties ar barību cietā apvalkā – dažādām gliemenēm. Par gliemežiem runājot, arī tiem mutē ir kas līdzīgs zobiem, tā ir hitīna plāksnīte gliemju mutes dobumā, kas darbojas kā barības saberzēja. Šo plāksnīti sauc par radulu. Ne reizi vien šajā raidījumu ciklā esam pieminējuši kailos smilšracējus, kurus var aplūkot Rīgas Zooloģiskajā dārzā. Ne pārlieku glītus zvēriņus bez apmatojuma, kurus dēvē arī par kurmjžurkām un kuri var lepoties ar  diviem lieliem priekšzobiem, kas šim dzīvniekam kalpo kā rakšanas instruments, gan arī kā mutes vairogs, lai, rokot alas pazemē, smiltis neiekļūtu šim dzīvniekam mutē.  Arī bebra priekšzobi ir iespaidīgi gan izmēra, gan  oranžās krāsas dēļ . Par šo krāsu, kā arī par citu grauzēju zobu uzbūvi skaidrojumu sniedz veterinārārste un Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitātes Vterinārmedicīnas fakultātes vieslektore Anete Freiberga.        Tālāk pārejam pie plēsējiem. Te rekordisti ir ūdensdzīvnieki, pirmkārt, zobainākās ir haizivis, tām mutē ir no 45 līdz 50 zobiem, turklāt zobi haizivīm mainās visa mūža garumā. Dažām sugām zobi nomainās ik pēc 8 – 10 dienām, bet citām – vairāku mēnešu laikā. Taču asākie zobi, izrādās, ir delfīnu dzimtas pārstāvim zobenvalim. Mūsu mežos mītošiem savvaļas plēsējiem – lapsām, vilkiem, caunām, lāčiem  zobakmens, protams, nedraud, dabā zobu kaites var rasties vecuma vai dažādu traumu rezultātā, kad dzīvnieks, zaudējot zobus, vairs nevar notvert medījumu un tāpēc aiziet bojā. Lūkojot zālēdājus, govis un zirgus, izrādās, ka zirgu zobu kopšanai veterinārmedicīnā izmanto speciālas vīles. Visa pamatā ir barība, vienalga vai tas ir siens  zālēdājam, vai gaļa plēsējam, tas, ko un kā dzīvnieks ēd, ietekmē tā zobu stāvokli.