19. aprīlī startēja kampaņa "Vislatvijas elektro talka", kuras laikā, vairāk nekā 60 atkritumu šķirošanas laukumos var bez maksas nodot nevajadzīgās elektroiekārtas. Par kampaņu, kas norisināsies līdz 21. maijam, un tās saruna raidījumā Kā labāk dzīvot. Raidījuma viesi: "Eco Baltia vide" valdes priekšsēdētājs Jānis Aizbalts, Latvijas Zaļā punkta direktors Kaspars Zakulis, Valsts Vides dienesta Atkritumu aprites departamenta direktors Atis Treijs.
"Vislatvijas elektro talkas" laikā atkritumu šķirošanas laukumos bez maksas var nodot gan lielo sadzīves tehniku, piemēram, ledusskapjus, veļas mazgājamās mašīnas, plītis, televizorus, gan arī mazo tehniku – fēnus, mikserus, blenderus, gludekļus un cita veida iekārtas. Visai nododamajai tehnikai jābūt neizjauktai, lai novērstu kaitīgo vielu nonākšanu vidē.
Pēdējos gados cilvēku atbildība pieaug un nolietotās elektroiekārtas arvien vairāk nonāk atkritumu pārstrādes uzņēmumos. Tomēr Jānis Aizbalts norāda un citu tendenci - atkritumos nonāk arī salīdzinoši jaunas elektroierīces, kas darbojas, bet ir ar kādiem nelieliem vizuāliem defektiem.
"Mēs kā viens no uzņēmumiem, kas vāc, pēc tam šķiro un arī, kur var, izjauc, tad varu teikt, ka tie apjomi, ko iedzīvotāji ir gatavi mums nodot, ar katru gadu aug un tas ir pozitīvi. Un cilvēki tiešām ir ieinteresēti šādās vai citās akcijās piedalīties.
Mēs arī redzam, ka viņi tiešām ļoti aktīvi izmanto. Ja pirms trijiem gadiem tā vēl bija tāda veco šķūnīšu iztīrīšana. (..) Viss kaut kas ar nosaukumiem "Minska", "Rīga" un tamlīdzīgi. Tā bija tāda klasika pirms trīs gadiem. Šobrīd jau nāk tāda jaunāka tipa elektronika, līdz ar to cilvēki piedomā pie tā, ka tomēr jāizmet pareizi, nevis atkritumos," vērtē Jānis Aizbalts. "Bet te ir divas nianses: viena - tomēr tām elektronikas lietām vajadzētu būt remontējamām, un šobrīd diemžēl Latvijā tā remontu un atgriešanas vēl otrreizējai lietošanai [sistēma], tas diemžēl Latvijā nav attīstīts. To mēs gribam ar šo kampaņu arī uzsvērt, ka to ceļu tomēr jāiet. Ne vienmēr uzreiz jāsūta uz pārstrādi. Un otra lieta ir tā, ka
diemžēl arī mēs redzam no tām mantām, ko saņemam, tā aprite, cik ātri tā elektronika atnākt pie mums, tas gadu sprīdis diemžēl samazinās. Bieži vien pie mums atnāk ar elektronika, kas ir pilnībā strādājoša, bet viņai, piemēram, vienkārši kaut kāda skrambiņa priekšējā sieniņā.
Cilvēkam tā tikai dēļ, ka uz priekšējām durvīm ir skramba, viņš tā vietā, lai atdotu kādai omei vai opim uz laukiem, kur viņš būs priecīgs to lietot, viņš to nodod mums. Vienkārši izmet un pērk jaunu, kas arī nebūt nav tā pareizākā labākā tendence."
view more