Šamanisms: kādi bija senie rituāli un kādi dārgumi saglabājušies muzeju kolekcijās

Raidījumā ceļosim medicīnas un ne tikai medicīnas vēsturē. Senatnē cilvēku prātos robežas starp ārstniecību, ticību pārdabiskajam un dabas spēkiem bija izplūdušas. To apliecina šamanisms - prakse, kuru piekopoši cilvēki teju visur. Kas bija šamanis, kādi bija šie senie rituāli, ko par to zinām un kādi dārgumi saglabājušies muzeju kolekcijās, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Paula Stradiņa Medicīnas vēstures muzeja Pētniecības nodaļas galvenais pētnieks Mārtiņš Vesperis. Interesējaies arī, vai pagātnes šamanisma tradīcijas atdzimst arī šobrīd un cik uzticamas un autentiskas tās ir. Senatnē ārstnieciskos nolūkos tika veikta galvaskausa trepanācija jeb atvēršana Viena no senākajām ķirurģiskajām operācijām ir galvaskausa trepanācija, kad, urbjot vai kasot, tika atvērts galvaskauss. To veica gadījumos, ja cilvēkam bija kāda galvas trauma, vai arī, lai izdzītu ļaunos garus. Apbrīnas vērts ir fakts, ka pēc šīs šausminošās operācijas cilvēki izdzīvoja. Ko par trepanāciju vēsta Latvijā atrastie arheoloģiskie atradumi, stāsta Latvijas Vēstures institūta vadošā pētniece Gunita Zariņa. Kādā 13.gadsimta medicīniska rakstura tekstā tika ieteikts atvērt epilepsijas slimnieku galvaskausus, “lai ķermeņa šķīdums, kas ietekmē cilvēka uzvedību,  un gaiss izietu laukā un iztvaikotu”.  Senākie dokumenti par trepanāciju ir rodami sengrieķu mediķu pierakstos ap 5. gs. pirms mūsu ēras. Bet pati metode, kad cilvēkam galvaskausa virsmā tika izdobts caurums, lai tādejādi ārstētu dažādas kaites, jau pastāvēja kopš akmens laikmeta. Latvijas teritorijā Zvejnieku kapulaukā, tas ir Vecates pagastā, ir atrasts sešu ar pusi tūkstošus gadus sens galvaskauss ar trepanācijas pazīmēm. Šī  ieraksta laikā Latvijas Universitātes Latvijas vēstures institūta vadošā pētniece Gunita  Zariņa ir nolikusi apbrūnējušu galvaskausu, kur klāt uzraksts „jaunākais akmens laikmets 35-40 gadus vecs vīrietis, kas pēc galvas traumas ir atveseļojies”. Prasu vēsturniecei, kā var noteikt, ka tas nelielais iedobums galvaskausa virspusē ir bijis apzināti veidots, nevis nejaušas traumas rezultāts. Trepanācijas gadījumus savulaik daudz ir pētījis paleopatologs, medicīnas zinātņu doktors Vilis Derums, kurš ir apsekojis senos kapus un izpētījis viduslaiku  apbedījumus. Tagad padziļinātus pētījumus par akmens, bronzas  un dzelzs laikmeta traumām un trepanācijām veic LU Latvijas vēstures institūta arheologs Guntis Gerhards. Gunita Zariņa stāsta par to, cik daudz galvaskausu ar trepanācijas pēdām ir atrasti Latvijas  teritorijā.