Lielie masu pasākumi pasaulē: vai tie kļūst "zaļāki"

Vasaras festivāli Latvijā pulcē dažos desmitos tūkstošu mērāmu cilvēku skaitu, taču pasaulē mūzikas koncertus apmeklē pat miljoni. Elektrība, atkritumi, degviela - kādos apmēros tie tiek saražoti? Vai nozare domā par "zaļākiem" festivāliem un masu koncertiem unkā šo slodzi vispār var nomērīt? Atbilstoši gan šīs nedēļas, gan kopumā pašreizējās sezonas notikumiem runājam par lielajiem pasākumiem un cilvēku atstāto nospiedumu vidē. Vasaras festivāli Latvijā pulcē dažos desmitos tūkstošu mērāmu cilvēku pulku, un pasaulē šis skaits ir vēl krietni lielāks. Vai pasākumu industrija domā par cilvēku patērēto elektrību un degvielu un to, cik daudz atkritumu tiek radīts? Vai festivāli un citi masu pasākumi var kļūt “zaļāki” un kā to vispār nomērīt? Diskutē Pasaules Dabas fonda Latvijā direktors Jānis Rozītis un vides zinātnes doktors, biedrības “Zaļā brīvība” vadītājs Jānis Brizga, kā arī sarunu festivāla “Lampa” producente Lelde Prūse. Domājams, ka ne vienam vien ir radušies jautājumi - kas paliek pāri pēc fantastiskajām emocijām un lielās ballītes, ko piedzīvo tūkstoši apmeklētāju? Runa droši vien nav tikai par atkritumiem. Jānis Rozītis atzīst, ka Dziesmu svētku nedēļa, kad Rīgā pulcējas vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, ir jādomā, kā tradīcijas turpināt ar pēc iespējas mazāku ietekmi uz vidi un sapratni, ka šī ietekme ir. "Pieņemu, ka svētki, šāda līmeņa svētki, kā šonedēļ, pēc gadiem 10 - 15 būs ļoti stingri uzskaitīti pēc ietekmēm. Ja šodien tas notiek ar brīvprātību, reizēm ar nelielu joku, kā sociāla atbildība, domāju, ka šie būs pēdējie svētki, arī Pasaules Dabas fonds ir padomdevējs šiem svētkiem, mēs esam mēģinājuši, ko var ar šī brīža izpratni, ar šī brīža budžeta iespējām, ar labo gribu, ko var mainīt. Ikdienas lietas, ko saliekam. Domāju, ka pēc pieciem, desmit, 15 gadiem tās būs fundamentālas izmaiņas uzskaitē," norāda Jānis Rozītis. Šoreiz tie ir ieteikumi organizētājiem, biznesa partneriem svētku rīkošanā, tālāk plānots izvērtēt, kāda bija ietekme, un sniegt rekomendācijas, kā mazināt ietekmi uz vidi. "Šī būs pirmā reizi, kad Dziesmu un deju svētkiem tiks mērīta ietekme. Tas vairāk par to, kā virzīsimies tālāk, kā izskatīsimies nākotnē," uzskata Jānis Rozītis.  Jānos Brizga norāda, ka ietekme uz vidi var izpausties dažādi. Tie nav tikai atkritumi. "Viena no lietām, kas rada šāda veida pasākumiem ietekmi uz vidi un klimatu, ir dalībnieku un viesu pārvietošanās, kā viņi nonāk līdz pasākuma vietai. Tas varbūt daudziem cilvēkiem liekas pašsaprotami, ka mēs braucam, mums tur jānokļūst, bet ir dažādi veidi, kā to darīt," atzīst Jānis Brizga. Ja domājām, kā padarīt svētkus klimatam draudzīgākus, ar laiku klimata neitrālus, ir jābūt skaidrām vadlīnijām jau pirms svētkiem, kas notiks pasākumā, un tas ir laicīgi jāpauž sabiedrībai, dalībniekiem, apmeklētājiem, lai var skaidri saprast nosacījumus, norāda Jānis Rozītis. Festivāls "Lampa", lai arī salīdzinoši neliels, šajā ziņā ir celmlauzis.  "Ir daudz un nopietni, ko darīt, ja gribam tos [Dziesmu svētkus] nosaukt par klimata neitrāliem svētkiem. Latvijā uz to ejam," vērtē Jānis Rozītist "Pasaulē ir dažādi mākslinieki, kas paziņojuši, kas mazinās ietekmi uz vidi. "Coldplay" ir laikam redzamākā grupa, kura paziņojusi, ka nepārtraukti mazinās savas ietekmes koncerttūrēs. Dažādi festivāli ir apziņojuši. Latvija, atklāti sakot, mēs neesam ne ar Dziesmu un deju svētkiem, ne ar kādu festivālu par pirmajā simtniekā. Ir pasaulē pasākumi, kur ir divi, trīs miljoni apmeklētāju, ir Eiropā pasākumi, kur ir daudzi simti tūkstoši apmeklētāju un tās ietekmes ir ļoti fundamentālas," analizē Jānis Rozītis. "Reizē arī zinātne saka, ka šie festivāli ir uztverami kā mākslīgās pilsētas, ka tās ir kā laboratorijas, kur var pēc būtības jau izspēlēt kādus scenārijus, kā vārētu virzīties klimata neitralitāte nākotnē uz priekšu."