Zemūdens arheoloģija - kosmoss, kas paveras zem ūdens

Nebūs maldīgs teiciens, ka vēl viens tikpat liels kosmoss, kāds paveras virs mūsu galvām, meklējams arī jūru un okeānu dzīlēs. Iespējams, ka šis otrs kosmoss ir vēl iespaidīgāks, jo ne jau visu par to zinām, un tam pietuvoties allaž šķitusi uzdrīkstēšanās, kas nes līdzi daudz risku. Un tomēr - zemūdens pētījumi joprojām vilina, un mēs joprojām uzzinām ko jaunu, ja ekspedīcijas veiksmīgi noslēgušās. Tāpat ir pretēji viedokļi, ka vajag likt mierā gan dvēseles, kuras gājušas bojā kuģu avārijās, gan to, kas palicis pāri no kuģiem un atdusas okeāna dzelmē. Raidījumā sarunājamies ar Āraišu ezerpils arheoloģiskā parka arheologu, Latvijas Kultūras akadēmijas pētnieku Jāni Meinertu. Šajā vasarā daudzi sekoja līdzi notikumiem saistībā ar zemūdeni “Titan”, kurā atradās pieci cilvēki un kas nolaidās okeānā, lai pētītu slavenā kuģa “Titāniks” vraku. Tagad jau mēs zinām, ka šis stāsts beidzās traģiski, - visi pieci cilvēki gāja bojā, un no okeāna tika izceltas zemūdenes atliekas. Pētīt dziļus ūdeņus un ne jau tikai ar zemūdenēm vien - tas ir aizraujoši, bet vienlaikus bīstami un tehniski sarežģīti. Iedomājieties, cik daudzi un dažādi dziļi ūdeņi klāj zemeslodi, un tagad saprast, kur un ko meklēt, - tas varētu būt pārbaudījums. Tomēr zinātniekiem ir izstrādātas metodes, tāpēc jau vairākas desmitgades attīstās tāda nozare kā zemūdens arheoloģija. Kādas metodes tiek izmantotas šajā gadījumā un kādi interesanti atradumi pēdējos gados atklājušies mūsu pašu Baltijas jūrā?