Bioloģisko atkritumu šķirošana būs obligāta: vai esam tam gatavi

Latvijā gandrīz puse (42 %) aptaujāto iedzīvotāju apgalvo, ka vislielākais šķērslis bioloģisko atkritumu šķirošanā ir specializētu konteineru trūkums dzīvesvietas tuvumā, liecina uzņēmuma "Getliņi EKO" un kompānijas "Norstat" veiktais pētījums informatīvās kampaņas "Viss, ko neapēd, ir noderīgs ietvaros". Vai esam gatavi bioloģisko atkritumu šķirošanai? Kā problēmu risināt, raidījumā Kā labāk dzīvot diskutē "Getliņi EKO" Vides un attīstības pārvaldes vadītāja Līga Šmite, "Zero Waste Latvija" valdes locekle Maija Krastiņa, "Eco Baltia" vide direktors Andris Ziemelis un "Clean R" Sadzīves atkritumu apsaimniekošanas departamenta vadītāja Liene Rumpane. Sazināmies ar Latvijas namu pārvaldītāju un apsaimniekotāju asociācijas valdes priekšsēdētāju Ģirtu Beikmani. Liene Rumpane norāda, ka lielākā daļa iedzīvotāju motivāciju vai vēlmi šķirot argumentē ar to, ka viņiem nav infrastruktūras. "Var piekrist, var arī nepiekrist, ņemot vērā, ka ir namu apsaimniekotāji, kuriem to var prasīt. Namu apsaimniekotāji saprotamu iemeslu dēļ izvēlas konteineru uzstādīt, vai nē: vai pagalmā trūkst vietas, vai redz iedzīvotāju kopējo noskaņojumu pret šķirošanu," atzīst Liene Rumpane. "Otra lieta, tā bija lielāka daļa no nešķirotājiem, kas atbildēja, ka viņi neredz motivāciju, neredz iemeslu un vajadzību šķirot atkritumus, kamēr viens konteiners aizņems vienu auto stāvvietu." Tāpat viņa vērtē, ka cilvēkiem ir daudz neskaidrību par to, kas tad ir bioloģiskie atkritumi. "Ja runājam par "bioloģiju", tad tur pilnīgi pareizi nonāk sadzīves atkritumi, iedzīvotāji nesaprot starpību starp maisiņu tipiem. Ne viss, kur ir uzrakstīts "bio" ir bio. Tas, ko iedzīvotāji šķiro un labticīgi tic tam, kas uz maisiņa ir uzrakstīts, ja tas ir bio pamperis, tie ir kompostējami. Ja tās ir bio kaķu smiltis, ka tās drīkst nonākt konteinerā. Ja veikala tirgotāji saka, ka viņam ir maisiņi ar bio piedevu, ka tas ir maisiņš, kuru drīkst izmest. Iedzīvotāju daļa labticīgi tic tam, kas rakstīts uz iepakojuma. Tad ir daļa, kuri nepadomā, piemēram, pilnu piena paku izmet bio konteinerā," vērtē Liene Rumpane. Atkritumu apsaimniekotāji norāda, ka vismaz Rīgā sarežģīta ir komunikācija ar namu apsaimniekotājiem jeb starpniekiem starp iedzīvotājiem un atkritumu apsaimniekotājiem. Daudzi pirms pāris gadiem noraidījuši piedāvājumu uzstādīt bioloģisko atkritumu konteinerus. Tam, ka sarunas mēdz būt smagas, piekrīt arī Ģirts Beikmanis, norādot, ka namu apsaimniekotāji rīkojas ar svešu mantu, jeb iedzīvotāju iēpašumu, bet ir arī labie piemēri. Ierakstā stāsts par Valkas novada pieredzi. Valkas novadā nākamgad brūnos bioloģisko atkritumu konteinerus uzstādīs sešās vietās Valkas pilsētā pie daudzdzīvokļu mājām, kur jau šobrīd atrodas atkritumu šķirošanas konteineri. Ēdināšanas iestādēm bioloģiskie atkritumi būs jāšķiro obligāti, bet privātmāju īpašnieki varēs slēgt individuālus līgumus. Interesējamies, ko gatavojas darīt Valkas novada pašvaldība un ko par bioloģisko atkritumu šķirošanu domā iedzīvotāji. Bioloģisko atkritumu šķirošana no 2024. gada 1. janvāra Latvijā būs obligāta. Papildu jau esošajiem atkritumu konteineriem būs pieejams vēl viens – brūnais.