Vētras radītie postījumi: kas atlīdzinās zaudējumus

Ilgtermiņa laika prognozes liecina, ka Latvijā spēcīgu vētru vairāk nekļūs, bet tās arī nepazudīs.  Lielas vētras līdzi sev nes arī pamatīgus postījumus, tāpēc raidījumā Kā labāk dzīvot noskaidrosim, kas ir atbildīgs par vētras postījumiem, ja krītošs koks vai norauts jumts nodarījis zaudējumus kādas personas mantai vai veselībai. Skaidro Latvijas Apdrošinātāju asociācijas prezidents Jānis Abāšins un jurists Pauls Vasks. Jānis Abāšins skaidro, ja cieš cilvēks vai īpašums no krītoša koka vai sniega, apdrošinātāji izmaksā atlīdzību. Apdrošinātājs paskatās, vai ir iespēja pret kādu vērst regresa prasību, bet ne vienmēr tas tiek darīts, jo reizēm darbs izmaksā dārgāk, nekā ir kompensācijas apjoms. "Modelēsim situāciju, ka ir kaimiņš, kuram aug bērzs pie robežas un šis bērzs vienu dienu vējā nokrīt. Ne visos gadījumos, kad šis bērzs nokrīt un uzgāžas automašīnai, un tiek nodarīti zaudējumi, ne vienmēr būs pamats vērst zaudējuma prasību," norāda Pauls Vasks. Jursists skaidro, lai varētu prasīt zaudējumu atlīdzināšanu, ir jāiestājas trīs priekšnosacījumiem: prettiesiska rīcība no vainīgās personas, konkrēts zaudējumu apmērs un celoniskā saikne starp šo prettiesiski rīcību un nodarītajiem zaudējumiem. Ir jārūpējas par bīstamajiem kokiem savā īpašumā. Kaimiņam bija pienākums šo koku nozāģēt, viņš to nav izdarījis, viņš ir pieļāvis tiesību normu pārkāpumu. "Ja koks ir labā stāvoklī un nokrīt vētrā vai dienā bez nevienas vēja pūsmas, viņš nevarēja paredzēt šādu zaudējumu iestāšanos, viņš nav vainīgs. Viņš ir rūpējies par savu īpašumu, viņam nevar pārmest prettiesisku rīcību," skaidro Pauls Vasks. "Par vētrām runājot, tiesu prakse ir viennozīmīga, vai tā ir vētra vai brāzma, kritērijs ir, kāds bija koka stāvoklis. Ja viņš ir bīstams, atbilst noteikumiem, ka būtu bijis pienākums viņu nozāģēt, būs pamats prasīt atlīdzību."