Patogēni mūžīgajā sasalumā: vai līdz ar klimata pārmaiņām atgriezīsies Sibīrijas mēris

Klimatam kļūstot siltākam, atkūst tās planētas teritorijas, kur ir mūžīgais sasalums. Izskan bažas, ka līdz ar ledu atbrīvosies arī patogēni, kas cilvēkam var būt nāvejoši. Cik pamatotas ir bažas par Sibīrijas mēra un citu slimību atgriešanos cilvēces dzīvē un kas notiek ar šiem vīrusiem un baktērijām tik aukstos apstākļos, raidījumā Zināmais nezināmajā skaidro Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks Ņikita Zrelovs, kura interešu lokā šobrīd ir bakteriofāgu pētniecība, izmantojot polārajos apgabalos iegūto materiālu. Fakts, ka vairākos pasaules reģionos sniega un ledāju apjomi sarūk, droši vien vairs nebūs pārsteigums. Taču, šim procesam turpinoties, rodas jautājums, vai tā baktēriju un vīrusu dažādība, kas mitinājusies polārajos apgabalos, līdz ar kūstošo ledu varētu vieglāk sasniegt cilvēkus un radīt kādus tālākus riskus? Vēl jo vairāk - ja, izkūstot sniegam, atsedzas kāda bojāgājuša dzīvnieka atliekas, vai tas būtu vēl viens apdraudējums, un, ja dzīvnieka nāvi izsaukusi Sibīrijas mēra baktērija jeb Bacillus anthracis, vai šāda slimība var atkal spēcīgi uzvirmot? Cik daudz šajā stāstā patiesības un cik daudz vēl nezināmā? Ielūkoties bišu dzīvē var arī ar tehnoloģiju palīdzību 2020. gada nogalē divi latviešu puiši nodibināja uzņēmu „BeeSage”, kur ražo sistēmas, kas ar telemetrijas un satelītdatu apstrādi palīdz biškopjiem uzraudzīt savus stropus. Kā darbojas viedie svari pie stropa un kādā veidā jaunās tehnoloģijas  atvieglo biškopju darbu, stāsta viens no „BeSage” līdzdibinātājiem Rū Vikmanis. Viņš šobrīd par savām mājām sauc Nīderlandi, kur turpina attīstīt iekārtas bišu novērošanai,  proti veidot digitālās iekārtas kā palīgus dravnieku darbā. Bet  jau pāris gadus komerciālā apritē ir nonākuši šī uzņēmuma viedie svari. Kā šādi svari darbojas un kāpēc tādi ir noderīgi, skaidro Rū Vikmanis. Šobrīd  „BeeSage”  dibinātāji turpina darbu pie datu nolasīšanas iekārtām, lai nākotnē  biškopji, vadoties pēc skaņām, ko viņu viedierīcēs pārraidīs minētās iekārtas, varētu saprast, ka saime gatavojas  spietot. Ņemot vērā datu analīzi, ir zināms, ka sanoņa stropā pie spietošanas skan citādāk,  nekā laikā, kad saime negrasās spietot, Tieši  šodien, 7.novembrī, Hāgā pasākumā „ImpactFest,” kur uzņēmēji  demonstrē un piedāvā savus jauninājumus, Rū Vikmanis prezentēs „Beesage” produktu, kas nākotnē palīdzēs dabas  daudzveidības saglabāšanā, tieši saistībā ar bitēm.