Koku labsajūta pilsētā un koku veselības pārbaudes

Raidījumu mēs veltām tiem skaistajiem dzīvās dabas veidojumiem, kam ikdienā, iespējams, paskrienam garām, uztveram tos kā pašsaprotamus, taču, kad to vairs nav, mums to ļoti pietrūkst. Runa ir par kokiem. Vienā no iepriekšējo nedēļu raidījumiem runājām par to, cik būtiski ir veci koki un veci meži, bet šajā reizē vairāk pievēršamies koku veselībai, īpaši pilsētvidē. Pilsēta bez kokiem nevar, tas ir skaidrs katru vasaru, kad karstā tveicē vienīgais veldzējums ir koka paēnā. Šo brīnišķīgo augu klātbūtne ir svarīga ne tikai ēnas radīšanai vasarās, bet cilvēku labsajūtai un galu galā arī veselībai. Taču, kas tik kokam nav jāpārcieš pilsētā - šaurība, piesārņojums, zaru apcirpšanas un sakņu ierobežana, vēl visam pa virsu - sāls ziemā! Kādu ietekmi tas atstāj uz koka dzīvildzi un kā uzlabot koku labsajūtu pilsētā, analizē Latvijas Universitātes Bioloģijas fakultātes docents un Latvijas Biomedicīnas pētījumu un studiju centra pētnieks, projektu vadītājs Zigmunds Orlovskis un Latvijas Universitātes Bioloģijas institūta pētniece Gunta Čekstere. Bet vispirms par koku veselības pārbaudēm Laužat, meitas, ko lauzdamas, Galotnītes nelaužat; Lai palika galotnīte, Kur putniem uzmesties. Cik lielā mērā tiek apgrieztas galotnes un citi zari koka vainagā un kā tas ietekmē koka dzīvi, kā notiek koku formēšana pilsētā un kā speciālists pārbauda pilsētā augošo koku veselības stāvokli?  Līdzīgi kā cilvēkiem reizi gadā notiek veselības pārbaude, vēlējos uzzināt, kā notiek pilsētas parku un apstādījumu koku stāvokļa novērtēšana. Uz manu jautājumu – vai ir tā, ka reizi gadā arborists pārbauda sabiedriskās vietas augošus kokus, uzņēmuma "Labie koki" vadītājs, arborists un koku speciālists Edgars Neilands smaidot atteic, ka esmu  uzbūrusi  ideālu ainavu, kā tam vajadzētu notikt, bet ir Eiropā valstis, kur tā tiek darīts. Par to saruna ar Edgaru Neilandu.