Ar kādām "īpašām" spējām ir "aprīkoti" ziemeļbrieži un citi arktiskie dzīvnieki?

Daba ir unikāla savā spējā pielāgoties, īpaši, ja runājam par vietām, kur ilgstoši jācieš visai skarbi apstākļi. Brīnumaini, ka Arktikas vai Antarktīdas ekstrēmajā vidē mīt dzīvnieki, kuri spēj ne tikai izturēt aukstumu, bet arī atrast barību šķietamā nekurienē. Kas ļauj dzīvniekiem izturēt skarbos laikapstākļus, sniegu, salu, vējus un pārtikas trūkumu ziemeļu ziemās? Ar kādām "īpašām" spējām ir "aprīkoti" ziemeļbrieži un citi arktiskie dzīvnieki? Redze, oža, īpašs kažoks un termoizolācija zemādā - to visu iepazīstam šajā raidījumā. Stāsta Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis Māris Lielkalns. Karību milzu varžu pētniecība dzīvība čum un mudž tropos, un tur jaunas sugas un īpaši reti sastopamus dzīvniekus atrod aizvien. Vienas no pasaulē lielākajām vardēm mīt Karību jūras salās - to nosaukums latviešu valodā attiecīgi norāda uz abinieka izmēru un  vietu - tās ir Karību milzu vardes. Šovasar tas pētīt brauca starptautiska speciālistu  komanda un arī Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza pārstāvis. Iemesls - Karību milzu varžu populācija strauji sarūk nāvējošas sēnīšu infekcijas dēļ. Kā notika varžu pētīšana un kāpēc  pētniecības gaitā tās bija viegli sajaukt ar milzīgiem naktstauriņiem, stāsta Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza speciālists Alesandro Di Marčio (Alessandro Di Marcio). Lielākā varžu suga Karību salās un  viena retākajām varžu sugām pasaulē. Vardes, ko angliski dēvē par Mountain chicken jeb kalnu vistām, jo savulaik tās bija iecienītas kā garda maltīte un pagatavotas šīs vardes pēc garšas atgādinājušas vistas gaļu. To lielais augums, tēviņu skaļās riesta dziesmas, kas  atgādinot suņu rejas, tās padarīja par vieglu mērķi medniekiem. Tagad varžu  medības ir aizliegtas un šie abinieki atrodas uz izmiršanas robežas un  te par iemeslu jau sen vairs nav Karību salu iedzīvotāju kāre uz grilētiem šo varžu stilbiņiem, bet gan infekcioza sēnīšu slimība – hitrīdija. Šī sērga pirmo reizi parādījās Dominikā 2002. gadā, un 18 mēnešu laikā tā likvidēja 85% varžu populāciju. Šobrīd labā ziņa ir tā, ka ir atklāts dažām vardēm piemītošs gēns, kas ir noturīgs pret šīs slimības letālu iznākumu un tas rada cerības šo sugu saglabāt. Šī gada vasarā kopā ar citiem dabas aizsardzības speciālistiem uz  Dominiku un Montseratu – divām Karību salām, kur vēl mitinās atlikušie abinieki, devās Rīgas Nacionālā zooloģiskā dārza zinātniskās darbības vadošais speciālists, veterinārmedicīnas doktors Alesandro Di Marčio un zoologs Andris Lazdiņš. Alesandro stāsts par piedzīvoto šajā varžu pētniecības  ekspedīcijā.