Cilmes šūnu pētījumi. Šūnas "šķiro" atkritumus

Cilvēka organisma šūnas katra atsevišķi un visas kopā ir vienreizēja pasaule. Šūnas, protams, ir pamatu pamats, kas tālāk veido orgānus un orgānu sistēmas, un brīdī, kad ķīmiski radītās zāles pacientam nevar sniegt cerību, arī tur var palīdzēt šūnas. Gan par šūnu, gan gēnu terapiju, cik tālu ar to esam tikuši saruna ar medicīnas bāzes zinātņu doktori, Latvijas Universitātes tenūrprofesori precīzijas medicīnā Unu Riekstiņu. Par personalizēto medicīnu ik pa laikam stāstām raidījumā, un, lai arī daudzas no personalizētām terapijām aizvien ir izstrādes un izpētes procesā, viss liecina, ka tieši tāda būs nākotnes medicīna. Pielāgota cilvēkam, viņa konkrētajām slimībām, ģenētikai, un personalizētās medicīnas saistībā svarīgi minēt šūnu un gēnu terapijas. Cik tālu esam tikuši ar cilmes šūnu pētījumiem? Vai kādu dienu vilkēdes, alopēcijas un citas slimības varēs ārstēt ar dažām cilmes šūnu injekcijām? Par to, kur virzās šīs pielāgotās terapijas, stāsta Una Riekstiņa. Bet šūnas ir vienreizējas arī ar to, ka labi pārzina savu saimniecību un zina, ko tām vajag un no kā vajag atbrīvoties. Tieši proteosomas un lizosomas ir tās struktūras, kas mūsu organismā pārstrādā un sašķiro atkritumus. Sīkāk par to, kā šūnas tiek galā ar atkritumiem, saruna ar bioloģijas zinātņu doktori Inesi Čakstiņu-Dzērvi. Šķirošana un otrreizējā  pārstrāde ir termini ko parasti attiecinām uz  apsaimniekošanas jomu, taču arī  dzīvas būtnes ķermenī, mikroskopiskā līmenī notiek šāda, teiksim, saimnieciskā darbība un par to šis stāsts. "Šūna ir fantastiska vienība, tā ir ļoti efektīva, jo  neizmantos un neuzglabās  to ko tai nevajag tā uzsākot sarunu par to kā šūnas tiek galā ar atkritumiem," teic bioloģijas zinātņu doktore Rīgas Stradiņa universitātes Onkoloģijas institūta vadošā pētniece Inese Čakstiņa-Dzērve. Lai mūsu ķermeņa šūnās neuzkrājas nevajadzīgās vielas šūnas tās  vai nu pārstrādā  vai izmet ārā, par to kā notiek šis attīrīšanas process šūnu līmenī, to skaidro pētniece.