Legionella - neredzamais drauds mūsu ūdens sistēmā. Ūdens atsāļošana

No vieglas gripas simptomiem līdz letālai pneimonijai - to var radīt ar legionellas, kas dažkārt sastopamas ūdens sistēmā. Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēts promocijas darbs, kas īpašu uzmanību velta legionellai, to izplatībai un daudzveidībai. No vieglas gripas simptomiem līdz letālai pneimonijai - to var radīt legionellas, kas dažkārt sastopamas ūdens sistēmā. Rīgas Stradiņa universitātē aizstāvēts promocijas darbs, kurā īpaša uzmanība veltīta legionellām, to izplatībai un daudzveidībai. Par legionellu - neredzamo draudu mūsu ūdens sistēmā - saruna ar darba autori, mikrobioloģi, zinātniskā institūta "BIOR" vadītāju Olgu Valciņu. Kā sāļūdenu var pārvērst dzeramajā ūdenī Pilnībā neizzināts temats ir arī ūdens. Šoreiz paraugāmies uz ūdeni no citas puses, proti, kā to no sāļūdens var pārvērst dzeramajā ūdenī. Latvijā par šādu tehnoloģiju ikdienā nevajag aizdomāties, bet ir valstis, kur dzeramais ūdens nav pieejams pietiekamā daudzumā un to ir nepieciešams ņemt no jūras vai okeāniem un atsāļot. Ģeogrāfiski mums tuvākā vieta, kur ļaudis patērē šādu atsāļotu ūdeni, ir Gotlande. Kā šis process notiek, saruna ar Rīgas Tehniskās universitātes Biotehnoloģiju institūta vadošo pētnieku Sandi Deju. Interese par ūdens atsāļošanu cilvēces vēsturē ir bijusi sen. Jau sengrieķu domātājs Aristotelis savā darbā „Meteoroloģija” raksta, ka "sālsūdens, kad tas pārvēršas tvaikos, kļūst salds, un tvaiki, kondensējoties, vairs neveido sālsūdeni". Turpmāko gadsimtu laikā notika vairāki mēģinājumi filtrēt  jūras ūdeni, lai padarītu to derīgu dzeršanai, taču plašos  rūpnieciskos apmēros tas notika vien 20. gs. otrajā pusē, kad, piemēram, ASV Floridas pavalstī ar reversās osmozes metodi, tas ir, kad ar spiedienu ūdens tiek laists cauri īpaši smalkam filtram, tika saražoti dzeramā ūdens daudzumi, lai nodrošinātu ar to vairākus simtus tūkstošu Keipkorālas iedzīvotāju. Kā notiek ūdens atsāļošana un kurās pasaules valstīs tas ir īpaši nozīmīgs process, lai iedzīvotāji ikdienā tiktu pie kvalitatīva dzeramā ūdens, par to stāsta Rīgas Tehniskās universitātes ūdens sistēmu un Biotehnoloģiju institūta vadošais pētnieks Sandis Dejus. Mums Latvijā nav jāuztraucas par pietiekamu dzeramā ūdens daudzumu, kas tiek iegūts filtrējot mūsu dabā esošos saldūdeņus, tad ir daudzas valstis pasaulē, kur iedzīvotāju ikdiena nav iedomājama bez šī osmozētā ūdens. Tās  ir Vidusjūras reģiona valstis, kur 60-70 % dzeramā ūdens iegūst ar minēto metodi, tās ir Arābijas pussalas valstis pie Omānas un Persijas līčiem. Par šādā viedā atsāļota ūdens izmaksām turpina Sandis Dejus. Šobrīd Rīgas Tehniskās universitātes ūdens sistēmu un Biotehnoloģiju institūta speciālisti strādā pie reversās osmozes iekārtu uzlabošanas, lai tās darbotos ilgāk, lai membrānu caurumiņi tik ātri neaizaugtu un tādejādi  samazinātu šo iekārtu izmaksas. Lai tajās pasaules vietas, kur nav pieejams saldūdens, iedzīvotāji varētu tikt pie kvalitatīva dzeramā ūdens, nemaksājot tik lielas summas par to.