Māris Žunda: Pulksteņa grozīšana ir divreiz gadā kā eksāmens pārbaudīt savu veselību

Sprieda, sprieda un nosprieda, ka jāspriež vēl. Apmēram šādi varētu raksturot Eiropas Savienības dalībvalstu ziemas un vasaras laika atcelšanas diskusiju. Un tomēr, vai pulksteņa grozīšana atstāj iespaidu uz mūsu cirkadiāno ritmu un miega kvalitāti, spriežam raidījumā Kā labāk dzīvot. Vērtē Latvijas Miega medicīnas biedrības valdes locekle, miega speciāliste Marta Celmiņa, Rūdīšanās skolas vadītājs un elpošanas treneris Māris Žunda un miega eksperte, ārste Natālija Bērziņa. Māris Žunda norāda, ka viņa pētītais liecina, ka 60 - 70 % cilvēku uzskata, ka pulksteņa pārgriešana viņus ietekmē negatīvi. Viņš uzskata, ka tas neveselīgs rādītājs. "Pulksteņa grozīšana ir divreiz gadā kā eksāmens pārbaudīt savu veselību. Ja tagad jau jūtam, ka nevaram kvalitatīvi iziet eksāmenu un dienas vai divu laikā adaptēties, jautājums, kas būs pēc 10 gadiem, ja tā turpināsim dzīvot. Labs aspekts, kā nokārtot testu," atzīst Māris Žunda. Natālija Bērziņa atzīst, ka pārejot uz vasaras laiku cilvēkiem mazinās garastāvokļa traucējumu svārstības. Ir vairāk enerģijas un kustību. "Bet ievērojams mīnuss ir tas, ka tad, kad pagriežam uz vasaras laiku, cilvēki, kas ir jutīgāki, viņi novēro, ka no rīta ir nogurums. Daļa ir, kas pamostas agrā, citi sūdzas, ka nevar pamosties. Vispār nevaru sevi izcelt no gultas," stāsta Natālija Bērziņa. "Otra daļa sūdzas, ka līdz ar pulksteņa pagriešanu ir grūtāk aizmigt. Ja cilvēks nevar ilgāku laiku aizmigt, tad saņemu tipiskākās sūdzības, tipiskāko saslimšanu, ar kuru strādāju, - bezmiegs. Cilvēki ar bezmiegu vai ar bezmiegu kaut kur vēsturē ir uzņēmīgāki."