Ko var pateikt tikai dialektā? Stāsta latgaliešu dzejnieks Valentīns Lukašēvičs

Latgaliski rakstošā dzejnieka Valentīna Lukašēviča jaunais dzejoļu krājums “Pādi Nava Svāti”, ko kopīgajā latviešu valodā varētu tulkot kā “Pēdas nav svētas”, ir noslēdzošais no autora pirms 15 gadiem aizsāktā četru dzejas grāmatu cikla, ar kopīgo nosaukumu “Ceļš”. Rakstīt dzeju latgaliski, bijusi Valentīna Lukašēviča apzināta izvēle, jo ģimenē runāts abējādi. Kas gan ir tas, ko var pateikt tikai dialektā? Valentīnu Lukašēviču daži pazīst kā Latvijas televīzijas raidījuma “Citādi latviskais” pirmo vadītāju. Kādam Valentīns Lukašēvičs varbūt bijis pasniedzējs Daugavpils universitātē, dzejnieks ir arī filoloģijas doktors, latgaliešu valoda un kultūras vēsture ir viņa zinātnisko pētījumu lauks. Personīgi es, vispirmām kārtām sekoju Valentīna Lukašēviča kā dzejnieka darbībai, nupat iznākušais krājums “Pādi nava svāti”, ir noslēdzošais autora četru dzejas grāmatu ciklā ar kopīgo nosaukumu “Ceļš”. 2005. gadā cikls aizsākās ar dzejas krājumu “Kuozynda”, 2006. gadā seko “Vot taidi vot i batvini”, bet 2011. gadā par krājumu “Bolti burti” dzejniekam tika Latvijas Literatūras gada balvas žūrijas Speciālbalva. Intervijai tiekamies jau otro reizi, un iepriekšējā reize, kas notika starp Valentīna Lukašēviča tetraloģijas otro un trešo dzejas grāmatu, man palikusi spilgti atmiņā, itin kā būtu notikusi vakar. Ieskatos arhīvā, ak nē! – pagājuši desmit gadi. Mūsu iepriekšējai sarunai 2010. gadā - Radio arhīvā tā joprojām ir pieejama - interneta redaktors izcēlumā devis nosaukumu – “par mazzināmo, par latgaliešu literatūru” Tobrīd par Latgali tik tiešām daudz ka snebija zināms, un arī es pati atceros, ka pirms desmit gadiem es lūdzu Valentīnu Lukašēviču sarunāties ar mani latgaliski, toreiz man tas likās drosmīgi un būtiski, ka garākā intervijā Latvijas radio 1 sevi pieteiktu dialekts. Desmit gadi ir pagājuši un šobrīd Radio pirmajā kanālā ik nedēļu latgaliski runā raidījums Kalnasēta, Valentīns Lukašēvičs bijis viens no tā līdzradītājiem. Latgalei ir sava koncertzāle, Dzejas dienu programma, Prozas lasījumi, latgaliski iznāk filmas. Valentīns Lukašēvičs literatūrā ienāca pagājušā gadsimta deviņdesmitajos. Par debiju uzskatāms viņa mēģinājums vienlaikus pierādīt mūsdienu latgaliešu literatūras esamību un arī modernizēt to. Runa ir par kopā ar Oskaru Seikstu 1996. gadā sarakstīto pirmo postmoderno romānu latgaliešu literatūrā “Valerjana Dzīve i redzīni”.