Dubultu Mākslas stacijā līdz 6. jūnijam skatāma Auces Bieles izstāde “Spēks ziedēt”. Ko nozīmē būt māksliniecei islamticīgā valstī, kurā dzīvu būtņu attēlošana ir neuzticama nodarbe? Kāda ir dzīve sērferu un brīvdomātāju paradīzē Tamraghtā, kur māksliniece vada nelielu viesu namu? Raidījumā Augstāk par zemi saruna ar mākslinieci Auci Bieli un izstādes kuratori Ingu Šteimani.
Auces Bieles izstāde “Spēks ziedēt” ir viena no nedaudzajām izstādēm, kas šobrīd pieejamas skatītājiem klātienē, jo Dubultu mākslas stacijas izstāžu zāle vienlaikus ir arī vilciena pasažieru uzgaidāmā telpa. Izstāde, kas eksplodē no krāsu prieka, nes gaišu apsolījumu, ka kaut kur aiz varavīksnes tilta, viss notiek pēc pavisam citiem likumiem.
Auce Biele Latvijas mākslā sevi pieteica pirms padsmit gadiem, tolaik viņas darbi tapa uz džinsu auduma, attiecīgi – zilpelēkajā krāsu gammā. Tie guva kritiķu atzinību, atsevišķi, kurus iegādājās pašvaldību iestādes, joprojām apskatāmi publiski. Darbi toreiz un tagad krāsziedā atšķiras kardināli – savus paradīzes putnus un princešu tēlus Auce Biele glezno bieziem triepieniem, izmantojot Marokas saimniecības veikalos nopērkamos pigmentus, kas nav tieši domāti māksliniekiem, tos liek pie pilnīgi visa – žoga, sienu krāsām, un tiem ir Marokai raksturīgā krāsu palete. Auce Biele jau astoto gadu dzīvo un arī glezno Marokā, vada viesu namu “Shine and Smile”, kura nosaukumā ir tikpat tiešs mudinājums; tev tikai mazliet jāuzdrošinās, mazliet jāpieliek piepūle, mazliet jāsaprot, un pasaule iezaigosies brīnumainās krāsās. Toreiz un tagad sasaista tekstils, uz kura gleznots, agrāk tas bija džinsu audums, tagad tas ir gaišs, raupjš kokvilnas audums.
Gleznu malas spurojas un ir labi apskatāmas, jo darbi izstādē Dubultu mākslas stacijā nav ierāmēti, tos taisnus notur krāsas slānis, vienlaikus sajūtās atstājot nepabeigtības, pārmaiņu vieglumu.
Auce Biele uz Maroku aizbrauca kādā personīgā krīzes brīdī kā brīvprātīgā. Ir internetā tādas vietnes, lielākoties domātas jauniešiem, kuri nevar izdomāt, ko ar savu dzīvi iesākt pēc skolas beigšanas, tajās var pieteikties par vēdera tiesu un naktsmītni pastrādāt kādā eksotiskā zemē. Tagad varu atzīties, ka savu sarunbiedri pazīstu arī privāti, un mani sajūsmināja viņas nopietnība, kad atkal satikta Marokā, viņa apgalvoja, ka šejienes krāsas viņu dara laimīgu. Likās – tiešām? Krāsām cilvēks var pakārtot visu savu dzīvi? Auces Bieles gadījumā – tiešām. Viņas garīgā prakse un maģija ir zīmēšana, un kad viņa saka, ka savas dzīves būtiskos notikumus viņa vispirms uzzīmē, viņa nepārspīlē. Latvijā, Ventspils bibliotēkā eksponētajā darbā attēlota māte ar puisīti, eksotiski skruļļainiem matiem.
Tiem, kas izstādi Dubultu mākslas stacijā vēl nav redzējuši, te laikam jāpaskaidro. Pirmajā stāvā ir gleznas, to ir daudz, katrā kāds mītisks tēls vai mitoloģizēts notikums. Taču otrajā stāvā ir izstādi vienojošais darbs, zīlēšanas aplis, kurā gleznas pārvērstas Taro iedvesmotās kārtīs, katrai ir arī klāt autores radīts apraksts un skaidrojums. Izstādes apmeklētājs drīkst griezt zīlēšanas apli, izkritušo kārti jeb gleznu attiecināt uz sevi personīgi.
Viesojoties Marokā, nākas samierināties, ka ramadāna laikā nav iespējas nopirkt labo Marokas sarkanvīnu, ka visu nakti rakstu mācītāji sauc no minaretiem, bet sērfošanas instruktori atsaka stundas, jo sērfojot var sagribēties padzerties, bet ramadānā dienas laikā tas ir stingri noliegts. Šai Marokas daļā reliģija tiek uztverta nopietni, un tas ietekmē arī Auces Bieles kā mākslinieces darbu.
Islāma mākslā ir liegums attēlot dzīvas būtnes. Viņa reiz esot uzgleznojusi kādas tuvu pazīstamas ģimenes portretu, to uzdāvinājusi, taču ģimene joprojām neesot tikusi skaidrībā ar savu attieksmi pret šo darbu. Auces dzīvesbiedrs Rašids šai ziņā esot pat ļoti saprotošs, tomēr gleznot atļaujot tikai sievietes, vienīgais vīrieša tēls, ko arī izstādē Dubultu mākslas stacijā atradīsiet, ir viņa portrets.
Izstāde “Spēks ziedēt” tapusi ilgāku laika posmu, ilgās pārrunās starp kuratori un mākslinieci, un šobrīd, Dubultu mākslas stacijā tā izstādīta tieši darbu eksportam vissarežģītākajā laikā, no Āfrikas gleznas tikušas sūtītas caur Apvienotajiem Arābu emirātiem. Aucei Bielei izstāde bijusi pārbaudījums no tekstu radīšanas viedokļa – katrai kārtij ir savs skaidrojums.
view more