Pavārgrāmatas nav tikai neitrālas, pēc autora gaumes veidotas recepšu kolekcijas, tajās sastopami mēģinājumi pārliecināt auditoriju rīkoties noteiktā veidā vai ietekmēt tās viedokli. Kopš 20. gadsimta 20. gadiem var runāt par īpašām propagandas pavārgrāmatām. Tās galvenokārt popularizē vietējos produktus, lai veicinātu tirdzniecību un aizsargātu vietējo tirgu. Nacistiskās okupācijas laikā Latvijā tika izdotas propagandas pavārgrāmatas – gan Vācijas izdevumu tulkojumi, gan vietējie –, kas rosināja iztikt no normētajiem uzturlīdzekļiem un ietaupīt, cik vien iespējams, lai pārtiku nodotu karaspēka vajadzībām. Arī padomju laika pavārgrāmatas var zināmā mērā dēvēt par propagandas materiāliem. Tās atspoguļo padomju laika deficītu, jo maz iekļauti eksotiski vai grūti pieejami produkti, un parāda arī ideoloģiskos uzstādījumus, jo no pavārgrāmatām pēc iespējas izņemtas Rietumu receptes un pat ēdienu nosaukumi, bet iekļautas padomju republiku virtuves.
Lai aplūkotu pavārgrāmatu ideoloģiskos aspektus, Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna sarunājas ar vēsturnieku, LU Filozofijas un socioloģijas institūta pētnieku Kasparu Zelli un filozofu Latvijas Universitātes Literatūras, folkloras un mākslas institūta pētnieku Tomu Ķenci.
Create your
podcast in
minutes
It is Free