Marsela Prusta aprakstītās madlēnas un Annas Brigaderes krējummaize ir raksturīgi piemēri tam, kā ar ēdiena palīdzību literārā darbā autors runā par atmiņām un emocijām. Ēdiena apraksti literatūrā nav nejauši vai dekoratīvi, bet gan ietver konkrētu nozīmi – raksturo laikmetu vai varoni, piederību kādai grupai vai savstarpējas attiecības, ir kā metafora daudzveidīgai sajūtu gammai. Kādas gastronomiskas ainas visbiežāk sastopamas latviešu autoru darbos? Ko ēda paši rakstnieki un ko – viņu darbu pētnieki?
Latvijas Universitātes Humanitāro zinātņu fakultātes vadošā pētniece Astra Spalvēna sarunājas ar saviem kolēģiem prof. Ievu Kalniņu un prof. Ojāru Lāmu. Visi trīs ir LU pētniecības projekta “Nacionālā identitāte: gastropoētiskais aspekts. Vēsturiskais, starpnacionālais un starpdisciplinārais konteksts” pētnieki un sarunas gaitā dalās ar bagātīgu piemēru klāstu, kas ļaus iepazīt ēdiena attēlojumu latviešu literatūrā.
Create your
podcast in
minutes
It is Free